Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
LETA

Eksperti: BIO atkritumu šķirošanas vājais posms - nepietiekami strikti noteikts valsts regulējums infrastruktūras izveidē un sabiedrības izpratnes trūkums

Viedokļi
17. februārī 18:45 2021. gada 17. februārī 18:45
  Jauns.lv
Iedzīvotāji ir diezgan zinoši par bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem (BIO), tos šķirot kavē nepietiekama infrastruktūra, liecina SKDS pētījums par iedzīvotāju paradumiem atkritumu šķirošanā . Atbilstošas infrastruktūras radīšanai nepieciešama vienota un koordinēta valsts, pašvaldības, atkritumu nozares uzņēmumu un namu apsaimniekotāju kā iedzīvotāju pilnvaroto pārstāvju rīcība. Šobrīd pietrūkst precīzi definēta un striktāka valsts regulējuma pašvaldībām un namu apsaimniekotājiem. Joprojām būtisks izaicinājums ir sabiedrības izpratnes trūkums par nepieciešamību šķirot atkritumus. Tā tiešsaistes diskusijā “Kā BIO atkritumu šķirošanu no problēmas pārvērst iespējā” atzina valsts, pašvaldības un atkritumu apsaimniekošanas nozares eksperti.

Šķēršļi BIO šķirošanas efektīvai ieviešanai iezīmējās jau kopš 2020. gada 20 maija, kad bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošanas pieejamība bija jānodrošina Rīgā. Vēl spilgtāk tie atklājās kopš šī gada 1. janvāra, kad BIO šķirošana jānodrošina ne vien Rīgā, bet arī Pierīgā un visās pašvaldībās, kas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai izmanto poligona “Getliņi” pakalpojumus. Visā Latvijā BIO atkritumi būs jāsāk šķirot no 2024. gada.

Diskusijā secināts, ka Rīgai ir jākļūst par piemēru visai Latvijai, un tai ir jāatrisina izaicinājumi, kas saistīti ar dalīti vāktu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidi. Tiesa gan, ieviest efektīvu atkritumu šķirošanas sistēmu nebūs iespējams bez valsts striktāka regulējuma ar precīzi noteiktiem uzdevumiem, termiņiem, šķirošanas ieguvumiem un riskiem, kā arī vēstījuma - atkritumu šķirošana ir neizbēgama, to jāsāk īstenot jau tagad.

Guntars Levics, “Clean R” valdes loceklis diskusijā uzsvēra: “Pārejā uz bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu viens nav cīnītājs - tā ir nozīmīga paradumu maiņa, kas prasa visu iesaistīto līdzdalību. Taču nepietiek tikai ar runāšanu un vienotu izpratni – ir jābūt striktākam regulējumam, kas atkritumu šķirošanu liek ieviest efektīvāk. Būtisks atbalsts būtu VARAM virzīta likumdošanas iniciatīva ar precīzi noteiktiem uzdevumiem un definētiem termiņiem, kas uzliktu mājas apsaimniekotājam par pienākumu nodrošināt šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras ieviešanu. Pat ja namu apsaimniekotājam noteiktā laika periodā būtu pienākums katru gadu ar šķirošanas konteineriem nodrošināt vien 10% no saviem namiem, pēc 5 gadiem tādi būtu uzstādīti jau 50% daudzdzīvokļu namu pagalmos, bet pēc 8 gadiem – 80%. Ja cilvēkam ir ērti pieejams atkritumu konteiners, viņš ir gatavs šķirošanu iekļaut savā ikdienā.”

Šo pozīciju neapstrīd par nozari atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, akcentējot gan arī aizvien nepietiekamo sabiedrības izpratni par nepieciešamību atkritumus šķirot.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola uzsver: “Mums ir jāvēršas pie pašvaldībām, atgādinot un skaidrojot prasības BIO atkritumu šķirošanas veicināšanā, lai palielinātu BIO atkritumu šķirotāju īpatsvaru. Nepieciešams aktīvāk īstenot izglītojošo un skaidrojošo darbu, kurā jāuzsver ne vien finansiālie ieguvumi, bet arī jāinformē par to, kādēļ ir svarīgi šķirot, lai materiālus varētu pārstrādāt, izmantot biogāzes un komposta ražošanā. Jāfokusējas uz ilgtermiņa jeb vides ilgtspējas ieguvumiem.”

Īsā intervijā diskusijai pievienojās Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, kurš piekrita ne vien pats aktīvi šķirot atkritumus, bet arī pievērst uzmanību tam, lai pašvaldība rādītu priekšzīmi un ar piemēru iedvesmotu ikvienu sākt ar sevi.

“Rīgas dome aicina iedzīvotājus šķirot atkritumus un strādā pie tā, lai atkritumu škirošana būtu viegli pieejama un saprotama. BIO atkritumu šķirošanā ļoti būtiska ir namu apsaimniekotāju loma. Viņiem nav jāgaida iedzīvotāju pieprasījumi, lai lūgtu atkritumu apsaimniekotājus izvietot konteinerus. Māju apsaimniekotājiem ir jārunā ar iedzīvotājiem un viņi jāizglīto. Pirms uzlikt par pienākumu māju apsaimniekotājiem nodrošināt šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras ieviešanu, vēlos aicināt apsaimniekotājus brīvprātīgi izvirzīt mērķus un virzīties uz to sasniegšanu. Tāpēc mēs tiksimies ar namu un atkritumu apsaimniekotājiem, lai saliktu plānu ar konkrētiem mērķiem, pie kuriem kopīgi strādāt,” piebilda Mairita Lūse, Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja.

Vajadzību turpināt izglītot sabiedrību, lai šķirotie BIO atkritumi kļūtu aizvien tīrāki, kvalitatīvāki un būtu pārstrādājami izmantojamā produktā uzsvēra “Getliņi EKO” valdes piekšsēdētājs Imants Stirāns: “Mēs esam gatavi pārstrādāt BIO, to jau darām un darīsim vēl labāk. Taču galvenie izaicinājumi ir dalīti vākto BIO atkritumu kvalitāte un kompostā pārstrādātā produkta tālākais noieta tirgus. Ja pārstrādājam tīrus, labi šķirotus BIO atkritumus, iegūstam kompostu, ko varam izmantot dārzkopībā, lauksaimniecībā. Bet, ko iesākt ar tehnisko kompostu, kuram iespējami dažādi  piemaisījumi, pagaidām ir neatbildēts jautājums.”

Arī “Rīgas namu pārvaldnieks” Pakalpojumu nodrošināšanas pārvaldes direktors Edgars Mencis aicināja intensīvāk strādāt pie skaidrojošā darba: “Konteineru uzlikšana ir mazākā bēda. Lielākais izaicinājums – iedzīvotāju paradumu maiņa, kas nav iespējama bez izpratnes veidošanas. Kamēr iedzīvotāji nesapratīs kāpēc pagalmā ir dažādas krāsas konteineri, ar ko tie atšķiras un kas katrā no tiem jāmet, mēs uzskatāmus panākumus negūsim. Ir jāapzinās, ka atkritumu šķirošana pieprasa paradumu maiņu. Tos mainīt varām tikai mācot, skaidrojot un izglītojot.”

Diskusijai noslēdzoties visi eksperti vienojās par jau drīzu tikšanos identificēto problēmu tālākai risināšanai un aktīvai rīcībai efektīvas BIO šķirošanas sistēmas izveidē.

Atkritumu šķirošanas paradumi jāmaina, zināšanas viduvējas

Pētījums par iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem rāda, ka Rīgā bioloģiskos atkritumus šķiro vien 9% iedzīvotāju. Aktīvākie bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirotāji dzīvo laukos (45%), kur 87% tos kompostē, izmantojot iespēju bagātināt augsni. Salīdzinoši kūtro bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu Rīgā ir ietekmējis tas, ka galvaspilsētā ir ļoti vāji attīstīta bioloģiski noārdāmo atkritumu savākšanas infrastruktūra un lielākā daļa cilvēku dzīvo daudzdzīvokļu mājās.

Lai gan 82% iedzīvotāju savas zināšanas par BIO atkritumiem vērtē kā viduvējas līdz ļoti labas, piektā daļa konteinerā izmestu atkritumus, kas nav bioloģiski noārdāmi.

Pārtika, ko izmetam – joprojām milzīga problēma

Bioloģiski noārdāmos atkritumus izteikti vairāk šķiro cilvēki vecuma grupā no 43 – 63 gadiem, kā arī ar zemākiem ienākumiem. Palielinoties ienākumiem, cilvēki ne vien mazāk šķiro, bet arī biežāk izmet atkritumos pārtikas produktus. Vidēji pārtika un citi bioloģiski noārdāmi atkritumi veido līdz pat 40% no sadzīves atkritumu konteinera satura.

Citi šobrīd lasa

Pasaulē populāri sportisti, kas "iznākuši no skapja" 5
Jāņu naktij un rītam lielā valsts daļā izsludināts sarkanais brīdinājums
"Sacīšu zirga" pilnīga kontrole un izmantošana: Britnija Spīrsa gadiem pret savu gribu bijusi tēva aizbildniecībā

"За что ее жалеть? Борзая баба": зрители не прониклись откровениями экс-жены Аршавина 2

Агата Муцениеце в мини-шортах и тонкой майке подразнила округлым бюстом