Komiksu nostalģija par Holivudu. Seriāla "Wonder Man" recenzija
"Disney+" platformā klajā nākusi komiksu milža "Marvel" jaunākā ekranizācija, šoreiz apspēlējot mazāk zināmo varoni Wonder Man" jeb, kā mēs viņu varētu dēvēt latviski - Brīnumu vīru. Seriālā vienu no galvenajām lomām atveido "Oskara" balvas laureāts Bens Kingslijs. Ar šādu soli autori un producenti mērķē ievest savā pasaulē tos, kuri parasti komiksu ekranizācijām met līkumu.
Lai gan parasti cenšos pārtulkot pašus pinķerīgākos seriālu nosaukumus latvju mēlē, tomēr dažreiz to labāk nedarīt. Šoreiz uzdevums nav īpaši grūts. Tomēr nosaukums «Brīnumu vīrs» skan pēc kāda ne pārāk izdomas bagāta bērnu ballīšu izklaidētāja jeb animatora pseidonīma un intuitīvi nojauc atsauci uz filmā apspēlēto supervaroni. Turklāt Vandermens arī skanēs daudz amerikāniskāk, kas šī seriāla kontekstā ir būtiski, jo stāsts sakņojas un apspēlē ASV kultūras un izklaides pasauli.
Tiem, kas komiksu ekranizācijām neseko vai no tām vairās, būtu jāzina, ka «Marvel» kompānija ir viens no diviem šī žanra amerikāņu milžiem un klasiķiem, kas teju gadsimtu nodarbojas ar supervaroņu piedzīvojumiem komiksos. Jau desmitgadēm viņu klasiskie varoņi tiek ekranizēti multfilmu seriālos, kinofilmās un pēdējā laikā arī TV seriālos. Ja pakavējamies pie kultūrvēsturiskām pārdomām mirkli ilgāk, tad vienmēr šķiet interesants uzskats par amerikāniskajiem komiksiem. Daudzi, ieskaitot pašus amerikāņus, uzskata supervaroņu komiksus par svarīgu Amerikas kultūras dārgumu, tomēr komiksu pazinēji un mīlētāji bieži atgādinās, ka galvenās stila iezīmes un visas trakākās idejas amerikāņi saviem supervaroņiem ir nočiepuši no franču un beļģu komiksu kultūras, kā arī japāņu mangu tradīcijas. Lai kā būtu ar komiksu kultūras izcelsmes saknēm, «Wonder Man» ir dziļi amerikānisks stāsts. Šis seriāls daudz vairāk ir veltījums Holivudai kā vietai un tās fenomenam, nekā tā ir kāda komiksa ekranizācija.
Sižeta centrā ir inteliģents aktieris Saimons, kura karjera gan nav no veiksmīgākajām. Viņš ir viens no Holivudas pelēkajiem tūkstošiem, kas cīnās par kādu ievērojamāku lomu. Viņš par aktiera karjeru sapņojis kopš bērnības, kad kopā ar tēvu gāja skatīties lielajā ekrānā «Wonder Man». Kādā dienā Saimonu filmēšanas dienas laikā atlaiž un, atgriežoties mājās, viņu pamet draudzene. Remdēt skumjas viņš dodas uz kinoteātri, kur klasikas seansā sastop kādu gados vecāku aktieri Trevoru. Trevors slavu iemantojis, pateicoties kādai visiem atmiņā palikušai TV lomai, bet pēc tam visas pārējās karjeras iespējas viņš veiksmīgi nodzēris. Visnotaļ švītīgais padzīvojušais intelektuālis Trevors, kuru tēlo šarmantais Bens Kingslijs, labprāt papļāpā ar Saimonu, pastāstot, ka šobrīd norisinās kādas vilinošas aktieru proves. Izcils režisors veido rimeiku Saimona bērnības mīļajai supervaroņu filmai - «Wonder Man». Saimons metas darīt visu, lai nonāktu šajās provēs, kur atkal sastop Trevoru, kurš jaunajam kolēģim izpalīdz ar padomu. Tā nu abi aktieri pamazām iedraudzējas. Savukārt mēs atklājam, ka Saimonam ir kādas īpašas spējas, kuras viņš cenšas slēpt no pārējās pasaules. Turklāt Trevoram, izrādās, ir slepeni motīvi šai draudzībai.
Nostalģija pēc Holivudas sapņa
Lai cik daudz filmu un seriālu arī neveidotu, atzīstoties mīlestībā Holivudai, kino mākslai un nežēlīgajam izklaides industrijas šarmam, tās nebeidz apburt. Laikam jau tādēļ, ka tās veido cilvēki, kas šo pasauli pārzina tik labi kā neko citu. Lai cik nežēlīga arī izklaides industrija tiktu attēlota, tā vienmēr uzlūkota ar zināmu mīļuma pilnu apbrīnu. Acīmredzot, personīgā attieksme un mīlestība, ar kuru autori gadu no gada turpina stāstīt par šo pārējiem nepieejamo pasauli, spēj pie ekrāniem pievilkt arī parastos skatītājus. Respektīvi, mūs, kas dzīvo tūkstošiem kilometru tālu no turienes, elpo citu gaisu un neko nezina par Holivudas ikdienas peripetijām.
«Wonder Man» producenti norāda, ka seriāls veidots kā supervaroņu satīra un «mīlestības vēstule Losandželosai un aktieru industrijai». Šādu mīlestības vēstuļu ir daudz, bet tikai retajā darbojas supervaroņi ar pārdabiskām spējām. Te arī mīt seriāla autoru interesantais gājiens, vēloties pakāpties prom no savas ierastās «Marvel» komiksu ekranizāciju taciņas. «Wonder Man» ir nevis komiksu ekranizācija, bet stāsts par aktieriem, kas filmējas šajā ekranizācijā. Katrā ziņā stāsta uzstādījums ir intriģējošs. Seriāls cenšas būt inteliģentāks savā stilā un balstīties pieklusinātākās privātās drāmās salīdzinājumā ar lielo vairumu citu «Marvel» darbu.
«Wonder Man» skatīšanos ne mazāk vilinošu padara arī Bena Kingslija klātbūtne tajā – par spīti viņa drusku muļķīgajai parūkai. Aktieris jau tālajā 1983. gadā saņēma «Oskaru» par titullomu filmā «Gandijs». Pēc tam vēl trīs reizes ticis nominēts prestižajai balvai un saņēmis kaudzēm cittu. Kingslija vārds filmām pienes zināmu inteliģences auru. Arī «Wonder Man» viņa atveidotais Trevors bārsta Šekspīra atziņas, un viņa tēls atgādina mazliet nomaldījušos sendienu džentlmeni. Grēks būtu nepieminēt arī viņa ekrāna partneri Abdulu Matīnu, ar kuru viņi veido elegantu un dzirkstošu ekrāna tandēmu.
Apjukušais Vandermens
«Marvel» supervaroņu stāsts kļūst tikai par mazu daļu no «Wonder Man». Ja gribēsiet, nebūs grūti pamanīt arī zināmas kritiskas atsauces uz ASV šodienas politiku. Tomēr nepamet izjūta, ka seriāla veidotāji gribējuši pateikt un paveikt pārāk daudz lietas vienlaikus, tajā pat brīdī mēģinot būt intelektuāli un asprātīgi. Beigu beigās no sērijas uz sēriju ir grūti apjaust «Wonder Man» kopējo toni.
No vienas puses, stāsts ir par aktiera profesijas grūtībām. Par to, cik sarežģīti mazajam cilvēkam izsisties caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Turklāt vienai no galvenajām lomām piesaistīts «oskarots» aktieris. No otras puses, stāsts mijas ar bērnu un pusaudžu filmu stila piedzīvojumiem un sižeta pagriezieniem, kuri ir, ja ne gluži muļķīgi, tad ļoti, ļoti naivi gan. Tāpat vairākas sižeta līnijas tiek aizsāktas, bet jau drīz pamestas novārtā. Varētu domāt, ka ar Šekspīra citēšanu un Bena Kingslija piesaisti seriāls tēmē augstākajos saturiskajos plauktos, taču to atšķaida brīžiem visnotaļ padumjš humors. Savukārt tas ir mēģināts glābt ar episkām supervaroņu specefektu pārsātinātām ainām. Tādējādi pēc astoņām sērijām emocionālas pēcgaršas vietā var gadīties palikt ar neizpratni par to, kas tad īsti ir redzēts.
Laimīgā kārtā «Wonder Man» ritējums ir raits, pateicoties 30 minūšu sēriju formātam. Par spīti regulārajām neveiklībām skatīšanās aizrit dinamiski. Un, lai gan nereti nav skaidrs, ar kādu auditoriju seriāla autori patiesībā vēlas runāt un vai «Wonder Man» ir drāma vai komēdija, netrūkst arī gana sirsnīgu momentu, kas mēdz nostrādāt atbruņojoši.
