Kariņš iebilst pret Šuplinskas aicinājumu: "Es darīšu visu, lai ravētu nekonsekvenci mūsu darbībās"
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) bez iepriekšējām diskusijām nevēlas lemt par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) priekšlikumu mainīt pieeju klātienes mācību procesa nodrošināšanai bērnudārzos.
Ceturtdien Ministru kabineta sēdes sākumā Šuplinska aicināja valdības darba kārtībā iekļaut Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, atrunājot gadījumus, kad, palielinoties saslimstības ar Covid-19 rādītājiem, izglītības iestādes varētu nodrošināt bērnu pirmsskolas izglītības programmas apguvi.
Patlaban IZM izstrādā reģionālo pieejas principu izglītības organizēšanā Covid-19 apstākļos, kas ir saistīts ar Veselības ministrijas (VM) izstrādāto tā dēvēto "luksofora principu" jeb pieeju, kādā tiek pārskatīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu noteiktie ierobežojumi.
No IZM piedāvājuma izriet, ka klātienes mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka IZM tomēr piedāvā atsevišķu pieeju pirmsskolas izglītības iestāžu darbībai, proti, bērnudārzi varētu darboties klātienē gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais Covid - 19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju konkrētās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas izglītības iestāde, pārsniedz 400.
Savukārt Kariņš iebilda skatīt minēto jautājumu ceturtdienas valdības sēdē, ņemot vērā, ka IZM priekšlikums nav izdiskutēts un tas ir pretrunā ar iepriekš valdībā lemto.
Vienlaikus Kariņš aicināja ministrus ievērot tā dēvēto "luksofora principu". "Es darīšu visu, lai ravētu nekonsekvenci mūsu darbībās," pamatojot nepieciešamību ievērot "luksofora principu", uzsvēra Ministru prezidents.
IZM piedāvā klātienes mācības atsākt tajās pašvaldībās, kurās 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir zemāka par 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotāju, - to paredz IZM piedāvātais reģionālās pieejas princips, kuru otrdien vērtēja valdība.
IZM atklāja, ka 1.-6.klase, kā arī 12.klase klātienē mācības varētu atsākt tajās pašvaldībās, kuru 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs būs zem 200 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt saslimstības gadījumā līdz 400 uz 100 000 iedzīvotājiem - klātienē mācības varētu uzsākt tikai 1.-3. klase.
Klātienes mācību atsākšanai skolām būs jāspēj nodrošināt skolēniem arī drošu distanci un pārdomātu kustību, sociālajos tīklos informē IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš. Jaunās prasības paredzēs arī to, ka skolēniem uz skolu jādodas kājām, ar ģimenes personīgo transportu vai skolēnu autobusu.
Latvijā bija plānots šonedēļ atsākt klātienes mācības vismaz 1. un 2.klasēm, taču augsto saslimstības ar Covid-19 rādītāju dēļ šī iecere pēdējā brīdī ir atlikta. Vecāko klašu skolēni attālināti mācās jau vairākus mēnešus.
Skolēni un studenti visā pasaulē pandēmijas laikā mācās no mājām
Covid-19 pandēmijas laikā daudzas valstis pieņēmušas slēgt izglītības iestādes, mācības vadot attālināti. Šobrīd no mājām mācās skolēni visdažādākajās pasaules vietās.
Izglītības ministre Ilga Šuplinskas (JKP) ir uzsvērusi, ka attālinātajās mācībās būtiski samazinās mācību kvalitāte, tāpēc tiek meklētas iespējas atjaunot izglītošanos klātienē.
Šuplinska vērtēja, ka ir sarežģīti cerēt, ka kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 Latvijā drīzumā samazināsies zem 200, lai attiecīgi varētu pārskatīt ierobežojumus, taču psihoemocionālā situācija skolās un ģimenēs arvien samilzt, tāpēc valdība domā par daļēju skolu atvēršanu.
