Vakcīna nav apstiprināta, nav datu par auglību, nav pētījumu uz dzīvniekiem... Spraigi aizvadīta diskusija "Laiks uzzināt patiesību"

Jauns.lv atskatās uz vairākiem apgalvojumiem un jautājumiem, kas diskusijas laikā izskanēja no iedzīvotājiem, vēršoties pie ārstiem pēc viņu skaidrojuma. 

Kāpēc mums netiek paskaidrots, ka šī vakcīna ("Pfizer/BioNTech") nav apstiprināta, bet gan saņēmusi tikai izplatīšanas atļauju, tā nav līdz galam pārbaudīta. Izmēģinājuma testi nav līdz galam beigušies, tostarp trešā fāze, kas beigsies tikai 2023. gadā. Tāpat nav nekādu datu, kā tas ietekmē auglību. Nav arī pētījumu uz dzīvniekiem. 

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 80. karantīnas nodaļas virsārsts, ārsts internists, RSU docētājs un doktorants Kārlis Rācenis skaidroja, ka šīs vakcīnas ir apstiprinātas lietošanai tieši ārkārtas gadījumos. "Ja ir nepieciešama ātrāka medikamenta vai vakcīnas palaišana lietošanā, tad tas tiek izskatīts paātrinātā veidā. Kas attiecas uz klīniskajām fāzēm, tad ir taisnība, ka nenotiek dzīvnieku pētīšana, bet vakcīna tiek pētīta tieši cilvēkos."

Viņš skaidroja, ka parasti pirmie ir laboratoriju pētījumi šūnu kultūrās, bet pēc tam testē, vai cilvēkiem medikaments nav kaitīgs. Visbeidzot, pārbauda efektivitāti. 

"Būtībā šeit ir bijis trešās fāzes pētījums, kas pierāda efektivitāti," bilda Rācenis. Nav vakcīnas pēcuzraudzīšanas posms, kas būs zināms pēc laika. 

Runājot par grūtniecēm, viņš paskaidroja, ka mūsdienās medikamentu testēšanā šo sabiedrības grupu neiesaista, jo tas nav ētiski. "Tad būtu jautājums, vai ir ietekme uz augli, tādēļ šādi pētījumi vispār nenotiek nevienam medikamentam," teica Rācenis. 

"Līdz ar to par ietekmi uz augli, grūtnieci, fertilitāti var spriest tikai novērošanas fāzē."

Tikmēr Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre un Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Dana Isarova skaidroja, ka apgalvojums, ka nav izietas trīs fāzes neesot īsti pareizs. 

"Es vispār ieteiktu tomēr vairāk skatīties, kā Eiropā apstiprina jebkura veida zāles vai vakcīnas. EMA (Eiropas Zāļu aģentūra) apstiprina šo vakcīnu, bet vēl divus gadus prasīs no pētniekiem konkrētus datus par drošību un efektivitāti. Nepareizs būs apgalvojums, ka nav izietas trīs fāzes. Vēl divus gadus trešā fāze turpināsies, jo EMA pieprasīs datus," skaidroja Isarova. 

Vai jūs piekrītat, ka vakcīna būtībā ir eksperiments? 

Isarova pilnībā noraidīja šādu ideju, paužot, ka neesot nekādu šaubu, ka dati, kas ir pieejami, norāda, ka vakcīnu ir droši izmantot. "Vakcīna nav eksperimentāla, tā ir izgājusi visus posmus, atbilst kritērijiem, kurus ir izvirzījusi EMA," piebilda Isarova. 

Tam piekrita arī Rācenis. "Es nepiekrītu, ka tas ir eksperiments. Neviens nevēlas Covid-19 izplatību turpināt, tādēļ man ir skeptisks skatījums, ka tas varētu būt jebkāda veida eksperiments. "

Kā var vispār definēt, ka ir pandēmija? Lielākajai daļai (ap 99,5%) ir viegli simptomi. Izskatās, kā viltota pandēmija.

Ārsts-radiologs RAKUS "Gaiļezers" ārsts-radiologs, Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītajs Artūrs Šilovs: "Uz kādu sabiedrības kategoriju jūs to attiecināt? Mēs realitāti redzam katru dienu. 15-20% nonāk slimnīcā, stacionāru kapacitāte ir pilna. 99,5 % gan būtu nepareizi. Pētījumi arī pierāda, ka šis vīruss ir lipīgāks un izplatās ātrāk nekā gripa."

Tikmēr Rācenis norāda, ka mirstība ir palielinājusies. Pērnā gada izskaņā mēneša- pusotra laikā no Covid-19 miruši ap 1000 cilvēku. "Skaidrs, ka mirstības rādītājs ir augstāks tiem pacientiem, kas ir gados vecāki, bet tas šajā gadījumā nav kritērijs, jo mēs nevaram vērtēt, kura cilvēka dzīvība ir svarīgāka." 

Isarova arī atspēkoja, bilstot, ka nevajag izmantot tikai mirstības datus. "Ir jāņem vērā arī sekas, kas paliek pēc infekcijas. Pētījums, kas tika veikts mūsu slimnīcā, skaidri parādīja, ka katram otrajam bērnam ir kaut kādas sekas pēc šīs infekcijas. Mēs arī nezinām, kādas šīs sekas saglabāsies ilgtermiņā. Parādās neiroloģijas problēmas, mācīšanās problēmas, kas nozīmē, ka, iespējams, šie bērni nesasniegs nākotnē savu iespējamo potenciālu. Tāpat šie bērni nākotnē var kļūt par veselības aprūpes pastāvīgiem klientiem."

Viņa uzsvēra, ka infekcijas slimība nav slikta tikai tajā, ka kāds mirst, ka kāds ir pieslēgts pie mākslīgās plaušu ventilācijas. Infekcija esot nopietna, jo pēc viņas bieži rodas ilgstošas komplikācijas.

Bērniem būs lielākas problēmas, ja liksiet vilkt maskas

"Masku nēsāšana arī bērnu populācijā nav parādījusi nekādu sliktu ietekmi uz veselību," bilda Rācenis. 

Viņš skaidroja, ka ir daudz ārstniecības personu, kuras visu savu ikdienu pavada maskās un respiratoros. Tāpat minēja piemēru, ka Āzijā cilvēki staigā maskās. "Viņu veselības rādītāji nav sliktāki," uzsvēra Rācenis. 

Mediķi saka, ka viņiem tiek uzstādīts ultimāts - vai nu vakcinējies, vai ej projām. 

Bioētikas speciālists, filozofs, pētnieks doc. Ivars Neiders noraidīja šādu apgalvojumu: "Manā paziņu lokā neviens tā nesaka". 

Sejas maska samazina skābekļa daudzumu un indē cilvēkus. 

"Ir vairāki pētījumi veikti, kas pierāda, ka skabekļa daudzums netiek samazināts. Tāpat nav negatīva ietekme uz veselība," bažas noraidīja Isarova. 

Pasaules iedzīvotājiem jau ir izstrādājusies kolektīvā imunitāte. 

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa: "Jā, šādi ziņojumi ir parādījušies, daļēji tie ir patiesi. Jo daļa jau tiešām ir pārslimojusi vieglā formā, tāpat daļa ir pārslimojusi vidēji smagi. Protams, daļai iedzīvotāju jau ir izveidojušās antivielas. Bet otrs aspekts ir vakcinācija, kas ir nepieciešama, lai uzlabotu situāciju. Labāk ir vakcinēties, nevis riskēt ar cilvēku veselību". 

LaMSA sociālajos tīklos pateicas visiem par dalību pasākumā, kā arī atvainojas, ka ierobežotā laika dēļ nevarēja atbildēt uz pilnīgi visiem jautājumiem. Asociācija arī informē, ka kopā ar speciālistiem viennozīmīgi nolemts, ka diskusijas laikā netika sniegts neviens pierādīts arguments, kas attaisnotu sazvērestības teorijas un apgāztu iepriekš izvirzītās konkursa tēzes. "Tagad droši varam apgalvot: Covid-19 testus var izmantot praksē, vakcīnas nav bīstamas, maskas palīdz ierobežot pandēmijas izplatību," sociālajā tīklā "Facebook" raksta LaMSA.

"Mūsu klausītāji norādīja komentāros uz to, ka speciālisti paši nevarēja atsaukties uz zinātnisko literatūru. Pirmkārt, tā nav patiesība - speciālisti ik pa laikam sūtīja saites uz pierādījumiem Zoom čatā, otrkārt, nav iespējams tiešraidē pašam paspēt sūtīt pierādījumus katram savam vārdam," teic asociācija. 

Tā iepriekš bija piesolījusi naudas balvu 500 eiro vērtībā tam diskusijas viesim, kurš, atsaucoties uz pasaulē atzītu oficiālu literatūru, pierādīs, ka Covid-19 pandēmija nav bīstama un ir tikai iemesls, lai ļaudis kontrolētu.

Diskusijas mērķis bija nodrošināt kontaktu un informācijas apmaiņu starp nozaru ekspertiem un to sabiedrības daļu, kas apšauba Covid-19 pandēmiju un nepieciešamību pēc ierobežojošajiem pasākumiem.