Ko es redzēju un dzirdēju sestdienas "tautas sapulcēs"?

Jauns.lv sekoja līdzi aizvadītās sestdienas “tautas sapulču” notikumiem visas dienas garumā, taču pirms sākt izklāstīt gūtos iespaidus, derētu īsi ieskicēt tieši 12. decembra 11. novembra krastmalā rīkotās protesta akcijas organizatorisko procesu.

Decembra pirmajos datumos sākotnēji noslēpumaino pasākumu ar solījumiem par kaut ko grandiozu un nebijušu sāka reklamēt uzņēmuma SIA “Memory Water” dibinātājs, sazvērestību teoriju un dezinformācijas entuziasts Jānis Pļaviņš, kā arī virkne viņa sekotāju.

Liekot padomāt, ka organizatori veiksmīgākam rezultātam talkā varētu būt ņēmuši un nopūtuši gadsimtu putekļus no grāmatas par skaitļu maģiju, ik dienas sociālajos tīklos tika veidoti un tālāk padoti ieraksti, kuros izlasāms: “12.12., 12:00”, “tautas sapulce”, “visi krastmalā!” un līdzīgas frāzes.

Jau tobrīd spēkā bija Ministru kabineta noteikumi, kuri ierobežoja šāda veida pilsoniskās aktivitātes, norādot, ka, ievērojot epidemioloģisko drošību, drīkst pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki.

Īsi pirms akcijas dienas pašvaldība kopā ar likumsargājošajām iestādēm vienojās par virkni ierobežojumu, kurus rīkotāji akceptēja, šķietami atsakoties no grandiozās sapulces, par labu daudz pieticīgākam formātam.

Sestdien pulksten 12:00 paredzēto notikumu organizatori tā arī pieteica – kā akciju, kurā būs 25 cilvēki. Taču sociālajos tīklos aicināja pulcēties tautas masas no visiem novadiem un lika katram piesaistīt vismaz 10 nācējus. Tas viss – kopā ar paprāvu saujiņu oratoru, kuru uzstāšanās tika solīta.

Latvijas Zaļās partijas (LZS) līderis Edgars Tavars neatnāca. Nebija arī grupas “Līvi”. Taču ieradās tādi aktīvisti kā Ahmeds Roberts Klimovičs, kurš 2017. gadā uz Rīgas domi kopā ar Donbasa teroristu atbalstītāju Staņislavu Bukaini kandidēja no Eiroskeptiķu Rīcības partijas un solīja “likvidēt municipālo policiju”, AS “Brīvais vilnis” priekšsēdētājs, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks Arnolds Babris, kurš kā komentētājs bieži viesojas Kremlim draudzīgajos medijos; kādas dezinformācijas vietnes satura veidotājs Andris Ciekurs, un citi.

Oficiāli “tautas sapulci” rīkoja Vides aizsardzības kluba (VAK) prezidents Arvīds Ulme.

Šis cilvēks ir saņēmis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, 1995. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2000. gadā — ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni kā persona, kura pielikusi roku Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai.

Kā noskaidrojās 2018. gadā, pasprūkot vaļā čekas maisu striķiem, VDK struktūrās viņš dēvēts vienkāršāk – par aģentu “Zāle”.

Bija agrs sestdienas rīts

Piektdien “tautas sapulces” rīkotāji un Rīgas dome kopā ar Valsts policiju (VP) un Rīgas pašvaldības policiju (RPP) devās pie miera, viens otram šo to apsolījuši.

Grandiozās tautas sacelšanās organizatori, kuri Covid-19 draudus uzskata par pārspīlētiem un ārkārtējo situāciju – par “afēru”, “uz papīra” solīja ievērot virkni stingru pulcēšanās noteikumu, savukārt RPP priekšnieks Juris Lūkass strikti paziņoja, ka “tolerances laiks” pret noteikumu pārkāpējiem ir beidzies.

Ar nodomu laicīgi gūt izpratni par gaidāmo uz viedokļu kaujas lauku krastmalā, iepretim Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcai, Jauns.lv devās jau pašā rīta agrumā. 

Pulksten 10:00 Vecrīga bija tukša, taču akcijas norises vietas tuvumā jau varēja manīt rosāmies dažu labu organizatoru pārstāvi. Uz vietas jau bija arī vairākas VP ekipāžas.

Reāli pamanāmas aktivitātes sākās ap 11:30, kad tika uzslieta neliela skatuve blakus ietvei, saliktas gaismas un nožogojums, kuru izrotāja protestētāju nostāju apliecinoši plakāti. “Policisti – aizstāviet patiesību!” bija rakstīts uz viena no tiem.

Pienākot tuvāk, ar Jauns.lv sasveicinājās kāds no regulāriem Covid-19 protestu dalībniekiem:

Aktīvists: “Sveiki, “Kas Jauns”! Nu, kas jauns? Viss pa vecam?”

Jauns.lv: “Čau, čau!” 

Šeit ir jāpaskaidro: lai arī nav noslēpums, ka “pamatstraumes” medijiem, kā tos sauc Aldis Gobzems (no angliskā “mainstream media”), nepavisam nesimpatizē Covid-19 noliedzēju uzskati un protestos ik pa laikam gadās arī pa kādai asākai vārdu apmaiņai, kopumā šo komunikāciju neizbēgami caurstrāvo sava veida šova elementi.

Jānis lieliski zina, tādēļ, redzot žurnālistu tiešraidē, savā retorikā uzreiz izliek Covid-19 sazvērestību teorētiķa labāko hitu izlasi tieši kamerā, bet žurnālistam tikmēr nekas cits neatliek kā balansēt starp adekvāta pretspara došanu un elementāras pieklājības saglabāšanu, lai, Dievs pasargi, nepārkāptu “Facebook” satura augstos morālos standartus.

Brīžos kad kameras ir izslēgtas, sazvērestību teoriju šovmeņi žurnālistus parasti “neredz”.

Jau aptuveni 12:00 bija skaidrs, ka nekādus noteikumus, tostarp par cilvēku skaitu, neviens netaisās ievērot.

Ap 13:00 skatuvi ar savu klātbūtni un atklāšanas runu jau bija paguvis “iesvētīt” pretrunīgā Trešās Atmodas leģenda – Arvīds Ulme.

Lielas ļaužu masas spiedās arvien ciešāk pie karogiem un gaismām izdaiļotā podesta, ieplūstot no abām krastmalas pusēm.

Pavisam drīz cilvēku skaits acīmredzami bija pāri tūkstotim. Savu pienesumu deva arī pa krastmalas brauktuvēm riņķojošo automašīnu šoferi, kuri bez apstājas pūta taures un aicināja nekādā gadījumā nevakcinēties.

Šajos momentos ar īpašu profesionālismu un mieru izcēlās policisti, cenšoties pasargāt atsevišķus pārlieku uzbudinātus aktīvistus, kuri metās brauktuves virzienā, lai sarokotos vai saklaigātos ar taurētājiem.

“Provokācija, provokācija!”

Ja neskaita acīmredzamos un klajos Covid-19 drošības noteikumu pārkāpumus, cilvēku saiets krastmalā ar pārlieku lielām nekārtībām neizcēlās.

Taču liela daļa sanākušo kļuva par aculieciniekiem kāda jauna vīrieša aizturēšanai saistībā ar iesaiņojumu, kurā, iespējams, atradies alkohols.

Redzot, ka policisti viņu ielenc, vīrietim palīgā steidzās domubiedru pulciņš, kliedzot: “Provokācija, provokācija!”

Kareivīgos jauniešus steidza pavadīt mediji un citi policisti, kuru uzdevums bija ļaut aizturēšanai notikt netraucēti.

Puiši aktīvi noliedza, ka viņiem pa rokai būtu bijis grādīgais, taču jandāliņā ap RPP patruļas automašīnu ne reizi vien uzvirmoja spirta smaka, un to ir grūti sajaukt ar ko citu.

Incidentā bija arī fiziska saskarsme starp likumsargiem un jaunā vīrieša biedriem, taču policistu reakcija bija pietiekami savaldīga un notiekošais nepārauga nopietnākās sadursmēs. Patruļas automašīna ar signālu un bākugunīm lēnā garā aizripoja projām, vedot līdzi aizturēto.

Šis notikums gan izrādīsies vien pirmais no vairākiem, kuros dienas garumā konkrētā vīriešu grupa no Bauskas konfliktēs ar policistiem.

Pēc skata iereibušu cilvēku šajā akcijā nebūt netrūka. Vismaz trīs, četras reizes Jauns.lv arī izdevās pamanīt likumsargus pārrunājam pudeļu saturu ar atsevišķiem akcijas dalībniekiem.

Akcija, kuras nebija

Jau kopš aptuveni 13:00 krastmalā esošās VP automašīnas nemitīgi atskaņoja ierakstītus paziņojumus par to, ka akcija drošības noteikumu neievērošanas dēļ ir uzskatāma par nelikumīgu un cilvēkiem ir jāizklīst.

To vērā, šķiet, neņēma gandrīz neviens. Policisti un protestējošie turpināja līdzpastāvēt, tā arī neieklausoties viens otra skaļajos vēstījumos.

Situācija krastmalā sāka būtiski mainīties, tuvojoties pulksten 15:00, kad pie Brīvības pieminekļa protesta akciju ar ļoti līdzīgu ideju bija paredzējusi rīkot biedrībai “Stabilitātei – Jā!”.

Pagaidām grūti saprast, ko Latvijai ilgtermiņā grasās piedāvāt oranžu krāsu kā vizuālo identitāti pieņēmušais nodibinājums, bet ir skaidrs, ka tajā aktīvi rosās bijušais “saskaņietis”, partijas “Alternative” politiķis Aleksejs Rosļikovs, kā arī politiķis Valērijs Petrovs.

Īsi pirms 15:00 blakus Brīvības piemineklim bija sapulcējušies jau daži simti cilvēku. Uz vietas par krīzi, šķiet, sūdzējās arī tūrisma nozares pārstāvji.

Biedrības-organizatoru izveidotais akcijas centrālais punkts izpildījumā ne ar ko neatpalika no krastmalas aktīvistu snieguma.

Bija skatuve, karogi, ļaudis, kuri turēja plakātus ar Egilu Levitu, Krišjāni Kariņu (JV), Ilzi Viņķeli (AP) un citiem valdības pārstāvjiem, attēlotiem kā spuldzītēm, kuras “jānomaina”.

“Izdzenāja kā beztiesiskos”

Drīz kļuva skaidrs, ka uz akciju pie Brīvības pieminekļa nāk liela daļa cilvēku, kuri līdz tam laikam Covid-19 afēru atmaskoja krastmalā.

Jau pirms oficiālā sākuma akcijas norises vietā faktiski bija pārkāpti daudzi galvenie epidemioloģiskie drošības noteikumi, taču precizitātei jāpiebilst, ka šajā pasākumā bija krietni vairāk cilvēku ar sejas maskām.

Cilvēkiem turpinot pieplūst, protestu ar megafonu atklāja Aleksejs Rosļikovs. Pēc viņa uz skatuves kāpa arī Valērijs Petrovs, taču jau pavisam drīz runas noklusa un sākās cita veida šūmēšanās.

Policisti bija ielenkuši šī pasākuma organizatorus un veica pārrunas, kamēr netālu bija manāms, ka karogi un plakāti pamazām tiek novākti, skatuve – demontēta.

Kā pēcāk sociālajos tīklos apgalvos Aleksejs Rosļikovs, RPP pārstāvji it kā devuši organizatoriem piecas minūtes, lai izbeigtu pasākumu, kurā tiek klaji ignorēti Covid-19 drošības noteikumi.

“Mūs izdzenāja kā beztiesiskos [...],” sestdienas pēcpusdienā, īsi pēc policijas iejaukšanās “Facebook” rakstīja Rosļikovs.

Organizatoru piekāpšanās likumsargiem, bez šaubām vērtējama kā prātīga, taču nekavējoties izraisīja neapmierinātību sanākušajos.

Netrūka tādu, kuri laidās tiešos konfliktos ar policistiem. Visbiežāk, klausoties šādas sarunas, nācās dzirdēt, cik laba dzīve esot policistiem – strādājot par “13 eiro stundā” un esot “varas, nevis tautas pusē”, jo tie maksā algu.

Bija arī kāds vīrietis, kurš policistam emocionāli stāstīja, ka ir slims ar vēzi un viņam ārsts pateicis, ka viņš dzīvos līdz janvārim.

Policistu reakcija šādos incidentos joprojām vienveidīga – acu kontakts, aicinājumi saglabāt mieru un rīkoties prātīgi. Retu reizi, kad darīšana ar manāmi iekarsušu sarunu biedru, policisti mēdz nedaudz atraisīties, apstiprinot, ka arī viņiem Covid-19 dēļ neiet vis tik viegli.

Atskatoties, šķiet, ka šis būs bijis visriskantākais likumsargu solis visas “protestu sestdienas” laikā.

Tūlīt pēc tam, kad sanākušajiem kļuva skaidrs, ka pie Brīvības pieminekļa akcijas nebūs, vairākas personas sāka skaļi aicināt visus doties pie Saeimas – rīcība, kuru sākotnēji kā pasākuma daļu bija ieplānojusi biedrība “Stabilitātei – jā!”, bet no kuras atteicās 12. decembra priekšvakarā.

Daļa vīlušos aktīvistu turp arī devās, taču viņus sagaidīja paprāvs skaits VP operatīvo darbinieku, kuri sargāja Saeimas namu. Domājams, vērā ņemams likumsargu kontingents tobrīd gaidīja signālu, sēžot blakus Saeimas namam novietotajās VP automašīnās.

Protestējošie, kuri netika pie vārda blakus Brīvības piemineklim un bija atnākuši uz Jēkaba ielu, pie Saeimas pārāk tuvu netika. Nepatiku par situāciju viņi izvēlējās paust likumsargiem un arī Jauns.lv:

Aktīvists 1: “Ko tu mani filmē? Davai, novelc masku, es arī pafilmēšu!”

Jauns.lv: “Kur problēma? Jūs taču esat protesta akcijā. Man likās, jums gribas kaut ko teikt.”

Aktīvists 1: “Novelc masku, ko nevari?”

Aktīvists 2: “Paskaties, paskaties – viņš nikns laikam!”

Aktīvists 2: “Man neko negribas teikt!”

Aktīvista 2: “Kas tev tas vispār par sūda telefonu? Samsungs kaut kāds? Tāpat tu viņu esi uz krīta paņēmis, jo mūsu valstī pa algu tādu nemaz nevar nopirkt!”

Jauns.lv: “Tas ir “Huawei” vispār.”

Aktīvists 2: “Kāda b** starpība n****! Kaut kāds “Huawei”!”

Pamazām sāka satumst un, kamēr lielākā daļa protestējošo devās atpakaļ uz krastmalu, pie Saeimas ar policistiem atkārtotu konfliktu uzsāka zēni no Bauskas.

Temats joprojām tas pats – policistu nebūšana “tautas pusē”, “13 eiro stundā” algas un atkārtots jautājums: “Ko tu pats nāc man klāt! Ievēro divus metrus!”

Tas viss augstos toņos, nemitīgu, līdz kaulam apriebušos VP patruļas automašīnu audio paziņojumos par Covid-19 noteikumu ievērošanu.

“Ja mēs sāksim tos divus metrus ievērot, viņi to plati nomainīs?” vaicāja viens no vīriešiem pie Saeimas.

Tikmēr krastmalā ap pulksten 17:00 pasākuma organizatori un oratori jau sāka teikt “paldies” atnākušajiem un aptuveni pusstundas laikā cilvēki no laukuma iepretim Anglikāņu baznīcai tika izklīdināti.

Levits un Kariņš pie viņiem tā arī neatnāca un apbružātajos klubkrēslos – lai diskutētu – neiesēdās. Pasākums beidzās pirms oficiāli pieteiktā laika (pulksten 23:00), taču tā rīkotāju acīs varēja vērot neviltotu gandarījumu par paveikto.

Dažas sievietes, kuras laukumu atstāja pēdējās, pateicās policistiem par “būšanu ar viņiem”.

Vēl reizi pie Saeimas pulcēties mēģināja jaunie vīrieši no Bauskas, taču arī viņu centieni “atsākt protestus” apsīka, tuvojoties pulksten 18:00.

Pēc īsas ceremonijas ar sadošanos rokās pie Brīvības pieminekļa cilvēki izklīda. Ielās pavisam drīz bija dzirdamas vien policistu čalas par ikdienišķām lietām. Laukumā iepretim piemineklim trīs meitenes sejas maskās spēlēja ko līdzīgu badmintonam.

Kopsavilkums: sestdien nenotika nekas īpašs

Dienā pēc “tautas sapulcēm” sociālos tīklus pārpludināja atšķirīgi viedokļi par to, kas tad īsti Rīgā bija noticis.

“Twitter” intelektuāļu burbuļi lielākoties bija vienoti spriedumā, ka sestdien viņiem ticis demonstrēts, cik daudz “par nožēlu” mūsu sabiedrībā ir tādu, kuri “vienkārši neko nesaprot”.

Sazvērestību teoriju izplatītāji savukārt drosmīgi paziņoja, ka krastmalā bija pulcējusies tauta un nu “kovid afēra” ir atmaskota. Netrūka joku par to, ka daļa no aktīvistiem pēc divām nedēļām pievienošoties Covid-19 statistikai.

Garlaicīgu, taču saprotamu neitralitāti ieturēja valdībai pietuvināti ļaudis, pamatoti pasakoties likumsargiem par profesionālo darbu, kāds tas pavisam noteikti bija.

Iespējams, visnoderīgākais, ko paņemt no pieredzes ar “protestu sestdienas” notikumiem ir: atcerēties, ka Latvija nav imūna pret pasaules tendencēm kā modē, uzturā un popkultūrā, tā arī politikā un pilsoniskajā aktīvismā.

Pirmkārt, lai arī sazvērestību teoriju izplatīšanās un dezinformācija, viltus ziņas kopumā Latvijā patiešām ir problēma, Igaunijā, kā izrādās, melu tiražētājiem ir daudz lielāka piekrišana.

Labi taču zināms, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs regulāri norit lieli un izpausmēs daudz agresīvāki protesti pret Covid-19 ierobežojumiem.

Arī Vācijā, kuru nez kādēļ esam ieraduši uztvert kā vēsu pragmatiķu zemi, netrūkst cilvēku, kuri tic, ka 5G antenas novājina organismu, ļaujot izdomātajam Covid-19 tajā ieperināties un tad jau no Bila Geitsa potes neizbēgt...

Taču par 12. decembra protestiem arī jāteic - ne visi, kuri tur bija, bija viltus ziņu piemānīti vai pārņemti ar sazvērestību teorijām.

Starp dalībniekiem netrūka tādu, kuriem tik tiešām ir argumentēta, detalizēta kritika valdībai saistībā ar tās darbu; tādu, kuri ierobežojumu dēļ teicās palikuši bez darba vai ienākumiem; cilvēku, kurus viss notiekošais gluži vienkārši izklaidēja.

Vēl ir jāpatur prātā, cik ieinteresēti šādās pašmāju patiesās patiesības meklētāju grupās un biedrībās, kā arī ar situāciju varāk vai mazāk pamatoti neapmierinātajos cilvēkos ir atsevišķi politiķi, un, ka pašvaldību un Saeimas vēlēšanas ir kaut kas, par ko ambiciozi ļaudis sāk domāt ļoti savlaicīgi.

Tamdēļ par šādiem protestiem nav jābrīnās. Pie tiem ir jāpierod.