Staķis atzīst - raidījumu par vardarbību bērnudārzos skatīties nebija viegli

Viņš atzina, ka neesot bijis viegli skatīties uz fiksēto televīzijas raidījumā un piebilda, ka notiks pārbaude par notikušo, tādējādi analizējot fiksētos pārkāpumus. Turklāt, analizējot notikušo, atbildīgās amatpersonas mēģinās saprast, kas ir vājās vietas sistēmā, lai šādus gadījumus izskaustu arī citos pašvaldības bērnudārzos.

Kā atzina Rīgas mērs, nevar izslēgt situāciju, ka arī citos bērnudārzos tiek pieļauti līdzīgi pārkāpumi. Viņaprāt, ir vairāki iemesli, kas ir novedis pie šādas situācijas.

Pirmkārt, svarīgs esot iestādes vadītāja darbs. Ja paši audzinātāji pauduši uzskatu, ka bērnudārzs nav viņu īstā vieta, iestādes vadītāja uzdevums ir to saprast, izrunāt un par visām varītēm neturēt šādus darbiniekus bērnudārzā.

Otra būtiskā lieta esot pedagogu spēja tikt galā ar konflikta situācijām. Vadītājam ir jārunā ar darbiniekiem un jāpiedāvā metodoloģiski risinājumi konfliktu risināšanai nepaceļot balsi vai roku. 

Viņš atzina, ka sociālajos tīklos izskanējušais par zemajām bērnudārzu pedagogu algām, atbilst patiesībai. Tas arī varētu būt viens no iemesliem, kādēļ bērnudārzi nepaliek strādāt ieinteresēti un augsti kvalificēti pedagogi. Viņi iegūst atbilstošo izglītību, bet aiziet strādāt profesijās, kur ir lielāks atalgojums.

Pašlaik tiek lemts par Rīgas pilsētas budžeta izstrādi nākamajam gadam un ir paredzēts, ka nākamgad par 40 eiro tiks paceltas bērnudārzu pedagogu algas. Tam būs nepieciešami 700 000 eiro. 

Saskaņā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegto informāciju, pašlaik bērnudārza pedagoga atalgojums parastajā grupā ir 860 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pilotgrupā, kurā ir viens pedagogs un divi palīgi - 1091 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Staķis pauda nožēlu, ka iepriekšējā sasaukumā, kad budžeta situācija pašvaldībā bija labāka, tas netika izdarīt. Tagad domei nāksies celt skolotāju algas laikā, kad pašvaldības budžets samazināsies par 40 miljoniem eiro.

Redzētais šokē un liek raudāt

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" īpašā specoperācijā atklājis vardarbību Rīgas pašvaldības 36.bērnudārzā. Operācijas laikā raidījuma žurnāliste vairāk nekā četrus mēnešus strādāja bērnudārzā par auklīti jeb par audzinātājas palīdzi.

Kā norāda raidījums, atalgojums šajā amatā ir ļoti mazs, novērojams darbinieku trūkums, tāpēc šo darbu dod teju ikvienam. Žurnālistei izdevies dokumentēt, kā bērnudārzā izturas pret bērniem – rausta, kliedz uz viņiem un pazemo.

Fiksēta regulāra bērnu raustīšana, strostēšana, pārspīlēta agresija, nespējot tikt galā ar situāciju. Notiek bļaušana, draudi, fiziska aizskaršana. Sīkie, nejēgas, sīkaļas, pinkšķi un mazie punduri – tie ir tikai daži no epitetiem, kas izskan gan aiz bērnu mugurām, gan publiski.

Par bērniem īsti audzinātājas neinteresējās, vien uzmanījās no diviem bērniem, kuri varot visu pastāstīt vecākiem.

"Cik es personīgi novēroju, ar bērniem individuāli tika runāts diezgan maz.  [..] Audzinātājas nerunāja ar viņiem. Nemēģināja izprast, kādi tieši viņi ir," stāstīja raidījuma žurnāliste – auklīte.

Ģimenes psihoterapijas speciāliste Andrija Likova, komentējot šīs video liecības, secināja, ka tā ir gan fiziska, gan emocionāla vardarbība, “šāda komunikācija un reakcijas nav pieļaujamas, tā ir emocionāla vardarbība pret bērniem”. Bērni tiek turēti ilgtermiņā lielos spriedzes apstākļos, un spriedzes apstākļos bērnu smadzenes nevar mācīties, nevar apgūt neko jaunu.

Un, ja viss tā turpinās, tas ir graujoši bērnu tālākai spējai mācīties, justies emocionāli labi un novērtētiem, atzīme psihoterapeite. Sekas var būt gan uzvedības traucējumos, gan arī fiziski – bērni biežāk slimo.

Raidījumā noskaidrots, ka audzinātājas savā rīcībā problēmas īsti nesaskata. Viena no audzinātājām, kura par pedagoģi strādājusi teju visu savu mūžu, savā rīcībā vainoja vadību, kas viņu nav iepazīstinājusi ar šo grupu un šiem bērniem, un vainīgi bērni, kas esot nevaldāmi un neaudzināti. “Vajadzēja tomēr pastāstīt, kas notiek, cik mainījušies tur audzinātāji un ka grupa principā ir izlaista un ļoti nevadāma, to vajadzēja darīt zināmu,” uzskata audzinātāja.

Audzinātāja turklāt vēlāk sarunā ar LTV atzīst, ka darbu bērnudārzā gribējusi pamest jau pēc pirmās darba dienas.

Raidījums iepazīstināja ar safilmēto materiālu arī Rīgas 36. pirmsskolas izglītības iestādes direktori Ivetu Vitkovsku, kura iestādi vada kopš marta.

Bet no visa direktores teiktā var saprast, ka savu atbildību viņa šajās epizodēs neredz, tā vietā viņa ir vērsusies pret raidījumu Rīgas domē, aicinājusi arī vecākus sūdzēties Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, norāda LTV.        

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija LTV norāda, ka sūdzības par pirmsskolas iestādēm ir regulāras un daudzas ar aizdomām par vardarbību.

“Fiziskas vardarbības kontekstā pēdējos gados esam fiksējuši tādu interesantu tendenci, kas padziļināti vēl nav pētīta, – bet ne tik daudz sišana vai varbūt tāda iekaustīšana, bet bērna paņemšana un sapurināšana. Tā ir fiziska vardarbība, kas varbūt neatstāj redzamas sekas zilumu un sasitumu veidā, bet jebkurā gadījumā pietiekami traumējoša bērnam, pietiekoši sāpīga tanī brīdī bērnam un absolūti nepieņemama,” klāstīja inspekcijas vadītājs Jānis Ābele.

Savukārt ar emocionālos vardarbību ir vēl grūtāk – “ir jārēķinās, ka ne vienmēr tas mazais bērns var pastāstīt šo informāciju. Un mēs arī esam ļoti piesardzīgi šajā ziņā, jo svarīgi ir arī šīs iztaujāšanas laikā netraumēt pašu bērnu, nenodarot viņam pāri emocionāli ar to,” norādīja Ābele. 

Raidījuma žurnāliste anonīmi uzrakstījusi iesniegumu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) un VBTAI vadītājs Jānis Ābele raidījumam atzina, ka redzamajos materiālos ir redzams pamats lietvedības sākšanai un VBTAI veic šo gadījumu izmeklēšanu.

Raidījums izsaucis reakciju arī sociālajos tīklos. Liela daļa atzīst, ka sižetu skatīties un apspiest emocijas bijis ļoti grūti.

Jau nākamajā nedēļā LTV sola otro sēriju par notikumiem bērnudārzā.

Jauns.lv jau iepriekš ziņojis, ka pēc tam, kad dažos interneta forumos parādījušās ziņas, ka Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālists bija iefiltrējies kādā no Rīgas bērnudārziem, radot vecākos satraukumu par slēptu bērnu filmēšamu, pēc kā bijuši centieni apturēt sižeta pārraidīšanu publikai, savu skaidrojumu sniedzis raidījuma vadītājs Guntis Bojārs, norādot, ka atklājumi, tostarp neiecietība, emocionāla un fiziska vardarbība, kā arī bērnu pazemošana, ir daļa no sistēmas problēmām, kuras raidījuma veidotājiem izdevies saskatīt. 

Bojārs norāda, ka vairāki bērnudārza vecāki, kur četrus mēnešus par auklīti strādāja raidījuma žurnāliste, pret raidījumu vērsušies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, tāpēc Bojārs publiski sniedzis situācijas skaidrojumu. 

"Šis materiāls tiks rādīts Latvijas televīzijā, bet būtiski uzsvērt, ka neviena bērna identitāte atklāta netiks, tostarp arī viņu vārdi. Bērnu sejas un citas raksturīgas pazīmes tiks aizklātas. Šoreiz mēs arī esam pieņēmuši lēmumu šajā raidījuma neatklāt arī bērnudārza pedagogu identitātes," skaidro Bojārs. 

Viņš uzsver, ka šīs raidījuma operācijas laikā iegūtais materiāls ir būtiski nepieciešams Latvijas sabiedrības interesēm, jo uzskatāmi parāda, ar kādu pedagogu attieksmi ir jārēķinās tajā brīdī, kad vecāki ir aizvēruši bērnudārza durvis un devušies uz darbu. "Un šajā attieksmē daudzkārt dominē neiecietība, emocionāla un arī fiziska vardarbība, kā arī bērnu pazemošana, un droši varam apgalvot, ka šāda attieksme nav Latvijas jaunās un nākamās paaudzes interesēs," viņš saka. 

Raidījuma vadītājs arī norāda: "Iegūtajā materiālā saskatām arī daudzas sistēmas problēmas, kas būs jārisina jaunajam Rīgas domes sasaukumam un Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim, jo "rindas uz bērnudārziem", ko solīja risināt politiķi pirms vēlēšanām, ir nieks, salīdzinot ar tām, kas jārisina pavisam reāli."