Zolitūdes traģēdijas pamata lietā apsūdzības uzrādītas arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības

Prokuratūra jau pavasarī piecas apsūdzētās personas pie kriminālatbildības sauca par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Toreiz arī trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem tika uzrādītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Tagad prokuratūra vismaz daļai no lietā iesaistītajiem apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Apstiprinājumu par to, cik personām uzrādītas apsūdzības, no prokuratūras neizdevās iegūt, taču Sergeta un Gulbja advokāti Artūrs Zvejsalnieks un Vaida Davidsone apliecināja, ka viņu klienti tiek apsūdzēti arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Zvejsalnieks pastāstīja, ka apsūdzība uzrādīta septembra sākumā un tas "ir juridiski absolūti dīvaini". Arī Davidsone uzskata, ka uzrādīta apsūdzība pēc vēl viena Krimināllikuma panta ir "pilnīgs absurds".

"Prokuratūras pamatojums ir nekāds. Tas pirmais pants par būvniecības noteikumu pārkāpšanu jau ietver smagas sekas", viņa uzsvēra. Davidsone arī zināja teikt, ka klientam tā esot galīgā apsūdzība.

No plašākiem komentāriem advokāti atturējās.

Kalinkas aizstāvis Jānis Junkers ne apstiprināja, ne noliedza apsūdzības uzrādīšanu viņa klientam.

Krimināllikums par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vai vairākas personas, kā sodu paredz brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu.

Jau ziņots, ka Rīgas tiesas apgabala prokuratūra otrajā no Zolitūdes traģēdijas krimināllietām pie kriminālatbildības saukusi SIA "Maxima Latvija" darbinieci. Persona pie kriminālatbildības tiek saukta pēc Krimināllikuma panta par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Šo kriminālprocesu Valsts policija (VP) bija sākusi pagājušā gada vasarā, pamatojoties uz Valsts darba inspekcijas slēdzienu 2400 lappušu apjomā par iespējamiem ilgstošiem darba drošības pārkāpumiem uzņēmumā.

Zolitūdes traģēdijas divās krimināllietās materiālais kopējais zaudējums un kompensācijas veido vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Pirms tam tika sākts vēl viens kriminālprocess, jo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklāja viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, un vainīgais sodu jau saņēmis.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

LETA