Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Liepājas veikalā nopērkami „ķīmiski arbūzi”? Augļos un dārzeņos nitrātu daudzumu nepārbauda
Izplatījušās baumas, ka Latvijas veikalos nopērkami „ķīmiskie arbūzi”. Laboratoriskās analīzes gan to noliedz. (Foto: Vida Press)

Liepājas veikalā nopērkami „ķīmiski arbūzi”? Augļos un dārzeņos nitrātu daudzumu nepārbauda

Sabiedrība
2020. gada 5. oktobrī 06:44 2020. gada 5. oktobrī 06:44
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Nesen kāds pircējs "Facebook" viesa satraukumu – veikalā Liepājā nopirktam arbūzam viņš pārbaudījis nitrātu līmeni, un tas bijis šokējoši augsts. Laboratorijas analīzēs gan nekas tāds nav atklāts, bet tas nenozīmē, ka problēmas nav. Nitrātu daudzumu Eiropas Savienībā pārbauda tikai lapu salātos, bet to noteikšana citos dārzeņos un augļos nav paredzēta – pastāv vien „ieteicamās normas", kas obligāti nav jāievēro.

Dainis Ledajs raksta: „Nopirku tikko Liepājā veikalā „top!” arbūzu. Pēc pirmā gabaliņa mutē palika nepatīkama ķīmiska garša. Nolēmu pārbaudīt nitrātu līmeni ar testeri. Paskaidroju: arbūzam ieteiktais ir 60 mg uz 1 kg, testeris uzrāda 940 mg uz kilogramu. Tas bija vidējais no pieciem mērījumiem. Dažās vietās bija pat 1500 mg/kg”. 

„top!”: „Tā bija maldinoša informācija”

Veikalu tīkla „top!” mārketinga direktore Ilze Priedīte noliedz pārmetumus, ka viņu pārdotajos arbūzos nitrātu norma pārsniegta simtiem reižu. Viņa Jauns.lv pauda:

„To uzskatām par maldinošu informāciju, jo konkrētā ierīce, kura izmantota sociālo tīklu ierakstā aprakstītajā testā, nav Latvijā sertificēta. Veikalu tīkls “top!” paļaujas tikai uz profesionāliem, laboratoriskiem izmeklējumiem, jo laboratorijā taisīta analīze notiek saskaņā ar apstiprinātu metodi. Tāpēc arbūzi tika nosūtīti uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta „Bior” laboratoriju, kurā ir pilns pārskats, nevis tikai viens cipars.

Konkrētie arbūzi ir ievesti no Ukrainas, un tie ir plaši pieejami Latvijas tirgū. Visas kravas, pirms atmuitošanas tiek pārbaudītas, tiek veikta stingra kontrole, lai Latvijā tiktu ievesta kvalitatīva, standartiem atbilstoša produkcija. Veikalu tīklam “top!” pieejams arī Ukrainas valsts dienesta pārtikas drošības un patērētāju aizsardzības izsniegtais fitosanitārais sertifikāts.

Konkrētais arbūzu audzētājs šajā sezonā jau vairākas reizes ir laboratoriski pārbaudīts, kas ir obligāta prasība. Visas reizes normas nav pārkāptas. Konkrēto arbūzu piegādātājs ir SIA „A Fruits”, kas Latvijas tirgū darbojas jau ilgstoši un pierādījis sevi kā uzticamu sadarbības partneri”.

Vēlāk Priedīte paziņoja, ka „top!” ir veicis papildus laboratorisku pārbaudi konkrētajiem un „„Bior” ir secinājis, ka nitrātu daudzums arbūzos ir zem noteiktā limita (mazāks par 15 mg/kg). Konkrētie arbūzi ir kvalitatīvi un atbilstoši Eiropas Savienības kvalitātes normām. Izmeklējumos tika pārbaudīts konkrētās kravas arbūzs, kas Latvijā tika atmuitots šī gada 3. septembrī.

Nitrāti nav ne saredzami, ne sagaršojumi

Zinātnieki teic, ka minerālmēslu piesārņojums augļos un dārzeņos nav nedz saožams, ne sagaršojams. (Foto: "Bior")

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere par nitrātu ietekmi uz ēdāju veselību Jauns.lv teica: „Nitrāti ir dabiska augsnes un augu sastāvdaļa. Uz augļiem, ogām un dārzeņiem tie nav nedz saredzami, nedz sajūtami ar ožu vai garšu, tāpēc maz ticams, ka “ķīmisko garšu” radījuši nitrāti.

Nitrātu normas ir noteiktas Eiropas Komisijas regulā 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos. Runājot par augu valsts produktiem, nitrātu normas ir noteiktas tikai spinātiem un salātiem. Arbūziem tās noteiktas nav. 

Neraugoties uz to, PVD ir veicis pārbaudi tirdzniecības vietā un paņēmis arbūza paraugu laboratoriskajiem izmeklējumiem uz pesticīdiem”.

Tāpat Meistere piebilda, ka ieraksts „Facebook” bijusi tikai vienīgā sūdzība par konkrēto arbūzu kvalitāti.

Visvairāk nitrātu augu lapās

Jauns.lv interesējās, vai ņemot vērā sūdzības, Latvija vai Eiropas Savienība tomēr nedomā nākotnē veikt nitrātu mērījumus arī citos augļos un dārzeņos – ne tikai salātos. Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļa Jauns.lv skaidroja:

„Izstrādājot Eiropas Savienības normatīvo regulējumu par nitrātu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikā, lai nodrošinātu zinātnisku pamatojumu konkrētai produktu izvēlei, tiek ņemts vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātniskais riska novērtējums un atzinums. 2008. gada EFSA atzinumā ir noteikts, kādos dārzeņos un augļos ir sastopams vairāk nitrātu. Dabīgi augu lapās ir vairāk nitrātu nekā bumbuļos un sēklās vai augļos, tādēļ regulā ir iekļautas maksimāli pieļaujamā nitrātu koncentrācija dažādos salātos un spinātos.

Pagaidām Eiropas Komisija neplāno grozījumus, lai noteiktu arbūziem nitrātu maksimāli pieļaujamo normu, tomēr zinātnieki un nozares eksperti diskutē par pētījumiem un nitrātu jautājumu produktos”.

Nitrātus var likvidēt augļus mazgājot un mizojot 

Institūta “Bior” vecākais eksperts ķīmiskā riska novērtējumā Jānis Ruško: „Nitrātu daudzumu var samazināt dārzeņus un augļus mazgājot, nomizojot un/vai termiski apstrādājot”. (Foto: "Bior")

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” vecākais eksperts ķīmiskā riska novērtējumā Jānis Ruško Jauns.lv pastāstīja:
 
„Nitrāti dārzeņos un augļos nokļūst pārsvarā dabīgā ceļā, akumulējoties no augsnes, kā arī no minerālmēslojuma. Tie palīdz augiem regulēt uzņemto ūdens daudzumu. Pārsvarā, dārzeņos ar lielu ūdens saturu ir novērojama liela nitrāta akumulēšanās. Lai samazinātu nitrātu daudzumu dārzā/laukā augošajos augļos un dārzeņos, ir nepieciešams palielināt augsnes ūdens saturu.
 
Dārzeņi un augļi ļoti variē nitrātu saturā. Augļos pārsvarā ir ļoti zems nitrātu līmenis, vidēji 10 mg/kg, bet dārzeņos, īpaši zaļajos, salātveidīgajos (salāti, spināti, rukola) nitrātu līmenis ir paaugstināts.

Nitrāti tiek testēti, izmantojot jonu hromatogrāfijas sistēmu. Metodes ir validētas un akreditētas. Produktu analīzes pārsvarā pasūta pārtikas ražotāji un privātpersonas, kā arī tās tiek veiktas zinātnisko pētījumu ietvaros

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes rekomendētā, zinātniski pamatotā nitrāta anjona (nitrāta) pieļaujamā dienas deva ir 3,7 mg/kg ķermeņa masas dienā. Tas ir ekvivalents 256 mg nitrāta/dienā, 70 kg smagam pieaugušam cilvēkam.

Rādītāji liecina par to, ka dienas devu var pārsniegt tikai aptuveni 2,5% cilvēku no visas populācijas, ar ļoti lielu dārzeņu patēriņu. Apēdot 400 g dažādu dārzeņu un augļu un, izmantojot mediānas nitrātu koncentrācijas līmeņus, kopējā nitrātu ekspozīcija ir aptuveni 157 mg/dienā, kas ir zem noteiktās pieļaujamās dienas devas.

Ņemot vērā to, ka lielākajai daļai cilvēku augļi sastāda vairāk nekā pusi no kopējās ieteicamās 400 g dārzeņu un augļu dienas devas, faktiskā ekspozīcija ir vēl zemāka, līdz 81 – 106 mg dienā, lielākajai daļai Eiropas Savienības iedzīvotāju.

Nitrātu daudzumu var samazināt dārzeņus un augļus mazgājot, nomizojot un/vai termiski apstrādājot. Samazināt uzņemto nitrātu daudzumu ir iespējams arī atsakoties no dārzeņiem un augļiem, bet tas nav ieteicams, ņemot vērā to labvēlīgo ietekmi uz veselību”.

Citi šobrīd lasa

Kuldīgas slimnīcas mediķes stāsta, kā jūtas nedēļu pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas 12
VIDEO: laimes krekliņā dzimis pilots izdzīvo pēc baisas lidmašīnas avārijas 1
Norvēģijā pēc Covid-19 vakcinācijas miruši 23 cilvēki: brīdina par risku vecākiem pacientiem 42
Pievienot komentāru

«Содержимое нас всех сразило»: вдова Задорнова о неожиданной находке в вещах сатирика

«Уверенная девушка стала подавленной женщиной»: Муцениеце о браке с Прилучным