Ko krievvalodīgie Latvijā domā par skolu pāreju uz latviešu valodu?
Sociālajos tīklos aizrit spraigas diskusijas par skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, kas, saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņojumu, sagādā problēmas aptuveni trešdaļai skolu. Daļa krievvalodīgo problēmās vaino pašus vecākus, citi norāda uz trūkumiem latviešu valodas mācību pieejā, bet vēl kāds izmet pa kādam "indīgam" komentāram.
Daļa iedzīvotāju norāda, ka tajā, ka daļai skolu ir grūtībās pāriet uz latviešu valodu, vainojami bērnu vecāki. "Jūs varat man iebilst, tomēr kādēļ netiek runāts ar bērniem mājās divās valodās? Varbūt problēma ir vecākos? Bērni iemācās jaunas valodas ļoti ātri - un to es spriežu pēc saviem bērniem un mazbērniem," norāda Svetlana.
Arī Liāna uzskata, ka vaina šajā visā jāuzņemas bērnu vecākiem". "Kāpēc bērni nezina latviešu valodu, ko viņi mācās kopš pirmās klases? Vecāki neuzraudzīja viņu mācības, un tagad viņi ir nomākti. Manas māsas tētis meitai mācīja latviešu valodu kopš bērnības. Un tagad viņa brīvi pārvalda divas valodas. Un viņai pāreja uz latviešu valodu nesagādās problēmas," norāda Liāna.
Tikmēr Svetlana norāda, ka "tā nav vecāku vaina". "Mājās jārunā dzimtajā valodā, bet citu valodu apguvei ir paredzētas skolas, kurām ir pienākums viņus iemācīt," norāda sieviete. Bet Marina pauž, ka "mācību grāmatas ir briesmīgas un nesniedz skolēniem motivāciju". Arī Alīna norāda, ka "skolās trūkst labu skolotāju". Bet Sana piekrīt, ka "valstī valodai ir jābūt vienotai, tomēr pārejai uz latviešu valodu vajadzēja būt mērenākai. "Šobrīd ir stress gan bērniem, gan viņu vecākiem".
Tikmēr sociālos tīklos netrūkst arī pa kādam naidpilnam izteikumam. Piemēram, Alīna notikušajā vaino rusofobiju. "Rusofobija dara savu. Man žēl sava bērna, kuram ir nozagta bērnība, jo latviešu valodas dēļ viņam mājasdarbu pildīšanai nepieciešams divreiz vairāk laika". Igors norāda, ka valstī "notiek krievu morālais genocīds" un sūkstās, ka viņa bērniem jāapgūst latviešu valoda, kamēr viņš skolā varēja mācīties savā valodā. "Es ļoti ceru, ka tas, kurš to izdarīja, saņems pelnīto sodu," pauž Igors. Mitrofans norāda, ka "vienīgā cerība ir plašu protestu rīkošana". Vlads uzskata, ka "viņu mēģina piespiedu kārtā asimilēt". Bet vēl kāda piebilst, ka "tāda latviešu valoda nevienam neesot vajadzīga".
Kāda sistēma ir Krievijā?
Runas par Latvijas skolu pāreju uz vienotu valodu notiek jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, bet vairāki politiķi šo gadu laikā likuši ķīļus vienotai izglītībai. Jau ziņots, ka pērnā gada augustā "Stabilitātei!" politiķis Jakovs Pliners savos sociālajos tīklos dižojās ar to, ka "tikai pateicoties viņa pūlēm skolās pāriešana uz mācībām latviešu valodā tika aizkavēta par 17 gadiem".
Jāpiemin, ka arī Krievijā, kurā mīt vairāki desmiti etnisko grupu mācības izglītības iestādēs galvenokārt notiek krievu valodā, ar ļoti retiem izņēmumiem, piemēram, Kazaņas 18. vidusskolā, Ufas 1. vidusskolā, u.c. skolās. Tomēr arī šajās izglītības iestādēs krievu valodas apguve ir obligāta un visi valsts eksāmeni un pārbaudes darbi notiek tikai krievu valodā.
Jāpiemin, ka, piemēram, padomju laikos, kad krievi tāpat kā mūsdienās bija mazākumtautības pārstāvji Latvijas teritorijā, mūsu izglītības iestādēs tika rusificētas. Krievu valodas apguve bija obligāta un tā bija oficiālā mācību valoda daudzos zinātniskajos priekšmetos.
Runājot par mūsdienām, Latvijā pāreju uz vienotu skolu sadalīja posmos. 2023./2024. mācību gadā tikai latviešu valodā sāka mācīties 1.,4.,7. klases, proti, 12,5 tūkstoši izglītojamo, un 11 tūkstoši bērnu pirmsskolas programmās. Pērn mācības tikai latviski uzsāka vēl astoņi tūkstoši bērnu. Un tikpat – šogad. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ziņo, ka pāreja norit "optimāli", bet vienlaikus atzīst, ka trešdaļā izglītības iestāžu problēmas ir lielākas, nekā bija sagaidāms.
