Aplausi, vainagu jūra un policijas eskorts. Atvadas no Kārļa Zariņa. FOTO
Šodien, 29. septembrī, pusdienlaikā Latvijas Nacionālās operas un baleta Lielajā zālē operas un baleta ļaudis, prominences, ģimene un Kārļa Zariņa talanta cienītāji atvadījās no leģendārā operdziedātāja.
Kārlis Zariņš guldīts Pirmajos Meža kapos, kurp viņu pēc atvadu dievvārdiem, goda apļa pie Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra, eskortēja policija. Latvijas Baltajā namā no Kārļa Zariņa atvadīties ieradās gan bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi Ainu, kultūras ministre Dace Melbārde, bijušais Nacionālās operas vadītājs Andrejs Žagars, tagadējais Operas un baleta šefs Zigmars Liepiņš un daudzi citi. Zārku no Operas un baleta nama ar Zariņa mirstīgajā atliekām iznesa viņa audzēkņi, tostarp Ingus Pētersons, Aivars Krancmanis, Nauris Puntulis...
Pirms došanās uz kapiem īpaši saviļņojošas emocijas klātesošajos raisīja Zariņa atraitne Regīna, kas visa goda apļa laikā māja atvadas savam laulātajam.
Izcilais latviešu tenors Kārlis Zariņš (6.07.1930 – 23.09.2015) mūžībā aizgāja pēc smagas slimības. Latvijas Nacionālās operas solists un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Kārlis Zariņš dzimis 1930. gada 6. jūlijā. Pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas un stažēšanās Sofijas konservatorijā Bulgārijā pie pedagoga Iljas Josifova, 1960. gadā Kārlis Zariņš kļuva par LPSR Valsts Akadēmiskā operas un baleta teātra štata solistu. Izcilais mākslinieks daudz dziedājis bijušajā PSRS un ārpus tās: Bulgārijā, Rumānijā, Čehijā, Slovākijā, Spānijā, Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā, Zviedrijā, koncertējis arī Francijā, Austrijā, Grieķijā, ASV, Kanādā un citviet pasaulē. Desmit gadi (1970–1980) pavadīti ārštata solista statusā Krievijas Valsts Akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā, kur vairāk nekā piecdesmit reižu Kārlis Zariņš dziedājis Hermani, Radamesu un Hozē. Kārlis Zariņš piedalījies operu iestudējumos dažādos starptautiskos festivālos – 1992. gadā viņš Dreieihas festivālā Vācijā dziedāja R. Štrausa „Salomes” iestudējumā, kā arī Dž. Verdi operas „Dons Karloss” iestudējumā Buseto festivālā Itālijā, bet 1995. gadā – R. Štrausa operā „Elektra” Grācā, Austrijā.
Kārlis Zariņš piedalījies vairāk nekā 2000 koncertos Rīgā un citur pasaulē, īpašu ievērību izpelnījušās viņa interpretācijas Dž. Verdi, V. A. Mocarta, A. Dvoržāka „Rekviēmā”, G. Mālera Astotās simfonijas atskaņojumā un „Dziesmā par zemi”, A. Šēnberga „Gurres dziesmās” u. c. Kārlis Zariņš dziedājis kopā ar tādām vokālās mākslas zvaigznēm kā Irinu Arhipovu, Greisu Bambriju, Žozefīni Barstovu, Mariju Biešu, Genu Dimitrovu, Jeļenu Obrazcovu, Kristīni Opolais, Zinaidu Palli Annu Tomovu-Sintovu, Sergeju Leiferkusu, Džordžu Londonu, Juriju Mazuroku, Jevgeņiju Ņesterenko u.c. Dažādās izrādēs un koncertos Kārlis Zariņš strādājis kopā ar tādiem slaveniem diriģentiem kā Genādiju Roždestvenski, Juriju Svetlanovu, Nēmi Jervi, nozīmīgiem latviešu meistariem Edgaru Tonu, Rihardu Glāzupu, Leonīdu Vīgneru, Arvīdu Jansonu, Aleksandru Viļumani un Andri Nelsonu. Kārļa Zariņa balss iemūžināta daudzos skaņu ierakstos operas žanrā, vokālajā kamermūzikā un vokāli instrumentālajos skaņdarbos.
Profesora Kārļa Zariņa audzēkņi ir solisti Ingus Pētersons, Aleksandrs Poļakovs, Jānis Sproģis, Guntars Vētra, Sergejs Jēgers u. c.
No 1990. līdz 1991. gadam Kārlis Zariņš bija Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Apliecinot vokālo meistarību, spilgtas operlomas mākslinieks turpināja interpretēt arī pēc LNO vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas, uzstājoties uz sev tik tuvās skatuves līdz pat 2006. gada nogalei.
Par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā Kārlis Zariņš saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu (1994), viņš ir arī „Aldara” balvas laureāts (1999). 21. septembrī Kārlis Zariņš saņēma A/S „Latvijas Gāze” Gada balvu Operai 2015 kategorijā „Leģendārs mūžs mākslā”.
Atvadas no izcilā latviešu operdziedātāja Kārļa Zariņa
2015. gada 29. septembrī tuvinieki, prominences un opermūzikas cienītāji atvadījās no izcilā tenora Kārļa Zariņa.
