Pusaudžu psihoterapeits komentējis Bruknas kopienas audzināšanas metodes

Vaicāts, vai cīņā ar dumpīgiem pusaudžiem ir vieta metodēm, kādas, cik zināms, izmantotas Bruknas muižā, eksperts bija piesardzīgs, norādot, ka no pieejamās informācijas secināms, ka tas rada tikai lielākas grūtības.

Konstantinovs skaidroja, ka notikumus Bruknas muižā viņam ir ļoti grūti komentēt, jo tās ir atrautas, epizodiskas lietas, kā arī nav zināms viss konteksts. Tāpat neesot zināms, vai kopienai bijis terapijas vai pieejams cita veida palīdzības formāts.

Tomēr no pieejamās informācijas viņš ir secinājis, ka gara smaga darba diena vai ūdens liegšana pusaudzim sagādā tikai lielākas grūtības. "Ar šādiem pusaudžiem ir uzmanīgāk jādomā par intervencēm, jo vesels un stabils pusaudzis var izturēt diezgan daudz, bet pusaudzis, kuram psihe jau ir nestabila, dzīvē bijušas dažādas traumas un grūtības, vajadzētu strukturētu vidi, ņemot vērā profesionālas zināšanas un viņu vajadzības," apgalvoja eksperts.

Pretējā gadījumā ir risks, ka pusaudži tiks traumēti vēl vairāk, vai sniegtā palīdzība vienkārši nepalīdzēs, teica Konstantinovs.

Tāpat viņš minēja, ka jāņem vērā tas, ka bieži pusaudžiem šīs grūtības ir dažādas - vienam pusaudzim ir iespējama trauksme, citam depresija vai identitātes jautājumi, kādam seksualitātes krīze, un vēl citam, iespējams, bērnībā pārdzīvota trauma. Eksperts uzsvēra, ka ar vienu pieeju nevar pieiet visiem šiem gadījumiem. Katrs gadījums ir citādāks un prasa individuālu darbu.

Vienlaikus jauniešu psihoterapeits klāstīja, ka uzvedības problēmas nevajag klasificēt kā psihiskas problēmas, un nekādā gadījumā nevajag viņus izolēt, ieliekot terapeitiskā kopienā, un liekot strādāt, vai ievietojot psihiatriskajā slimnīcā. Pēc viņa paustā, pētījumi rāda, ka tās nav pieejas, kas palīdz.

Viņš stāstīja, ka šobrīd ir vairāk vai mazāk zināms, ka tās problēmas, kas izpaužas uz āru, piemēram, uzvedības traucējumi, kaitīgu vielu lietošana vai citu kriminālu darbību īstenošana, nozīmē, ka ir sākotnēji jārisina pusaudzim apkārt esošā vide.

"Fokusam jābūt nevis uz pusaudzi, bet vidi, kas ar viņu nav spējusi tikt galā," pauda eksperts, uzsverot, ka efektīvākā metode, lai palīdzētu pusaudzim ar šādām problēmām, ir sākotnēji pievēršoties ģimenei, skolai un palīdzot piemērot šī pusaudža apkārtni un vietas, kur pavadīt laiku ārpus skolas. Darbs ar pašu pusaudzi esot tikai pēc tam, kad ir pabeigts darbs ap viņa vidi.

Psihoterapeits norādīja, ka ierasta prakse esot automātiski pieņemt, ka, ja pusaudzim ir problēmas, tātad viņu ir jāārstē, tomēr realitātē tas palīdzot tikai retos gadījumos. Viņaprāt, uzvedības problēmas nav pārāk grūti atrisināt, galvenais panākt, lai pusaudzis uzvedas labi sabiedrībā.

"Kad mēs izņemam jaunieti no viņa vides, un ieliekam kopienā vai slimnīcas palātā, protams, viņš uzvedas lieliski. Bet mums jāpanāk, ka viņš tāpat uzvedas arī sabiedrībā, un šādas pārmaiņas jauna cilvēka uzvedībā var panākt tikai, kamēr viņš pats dzīvo sabiedrībā," pauda Konstantinovs.

Viņš stāstīja, ka iemesls tam, kāpēc jauniešiem mēdz būt uzvedības problēmas ir saistīts ar ģimeni. Iespējams, pieaugušie nav varējuši vai mācējuši tikt ar viņu galā, varbūt trūka iespēju tikt ar viņu galā, varbūt paši vecāki nav bijuši pieauguši, vai pat nav bijuši pieejami. Ļoti iespējams arī skola nav bijusi vieta, kur pusaudzim "sevi atrast", teica psihoterapeits.

Psihoterapeits minēja, ka pirms pusotra gada Nacionālajam veselības dienestam piedāvāja izstrādātu koncepciju par to, kā Latvijā iedzīvināt visaptverošu pieeju problemātiskiem pusaudžiem, kā arī klāstīja, ka "teorētiski" Latvijā jau ir diezgan daudz palīdzības sniegšanas iespēju.

Tāpat Konstantinovs minēja, ka grūtības ir ar problēmu diagnosticēšanu, jo visbiežāk pusaudži nonāk iestāžu uzmanības lokā, kad tiek pieķerti, lietojam aizliegtas vielas vai saņemot administratīvu sodu.

"Tad viņus ārstē kā atkarīgos, bet tā jau nav sākotnējā problēma," akcentēja psihoterapeits.

Vienīgās iespējas ir ievietot jauniešus psihiatriskajā slimnīcā, kas nav adekvāti, vai aizsūtīt uz tādu vietu kā Brukna, pauda speciālists.

Viņaprāt, Latvijā ir vieta terapeitiskām kopienām kā Brukna, tomēr tur vajadzētu uzturēties speciālistiem, kuri strādā ar bērniem un ir apmācīti un arī zināmā kontrolē. Vienlaikus eksperts uzsvēra, ka šo jautājumu nevar atrisināt tikai speciālistiem, jo tā ir sociāla lieta. Viņa ieskatā, šī jautājuma risināšanā jāiesaistās visai sabiedrībai.

Kā ziņots, biedrībā "Kalna svētību kopiena" Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) kopā ar Tiesībsarga biroja pārstāvi konstatējusi, ka bērni tikuši nodarbināti lauku darbos no desmit līdz 12 stundām dienā bez iespējas saņemt medicīnisko palīdzību un, pārkāpumu gadījumā tiekot sodīti ar pārtikas devu ierobežošanu.

Pirmā pārbaude Bruknā notika 5.augustā, kad runāts ar bērniem un konstatēti pirmie iespējamie bērnu tiesību pārkāpumi. Pēc laika veikta atkārtota nepieteikta pārbaude, kas nav devusi pārliecību, ka pārkāpumi būtu novērsti.

Ņemot vērā VBTAI iesniegumu par pārbaudēs Bruknas muižā izvietotajā Kalna svētību kopienā konstatēto, policija sākusi resorisko pārbaudi.