Kārtējās aplamības par Latvijas armiju

Daloties ar Kremļa propagandas portāla lv.sputniknews.ru nievājošo un tendenciozo vēstījumu: "Latvija pazemina latiņu? Armijā varēs tikt teju katrs", Kuzmuks Facebook ierakstījis: “Skumji, protams, vīrišķīgu darbu Latvijā nav, lūk, pie varas esošie dzen vīriešus vai nu nabadzībā, vai armijā. Par 850 eiro mēnesī kā “lielgabalu gaļu” svešos karos, svešu interešu vārdā, svešumā!”

Kuzmukam ir pieredze darbā domes Finanšu departamentā, tāpēc radās interese, ar kādiem aprēķiniem deputāts ir ticis pie paša minētās karavīra algas. Uz e-pastā sūtītajiem redakcijas jautājumiem Kuzmuks tā arī atbildi nesniedza, izpaliekot arī paskaidrojumiem, par kuriem militārajiem konfliktiem un tieši kādām svešajām interesēm un svešumiem viņš runā.

Latvijas armijā nevienu “nedzen”

“Pilsoņu izvēle dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos ir brīvprātīgs un patriotisks lēmums. Dienējot Latvijas armijā, karavīram ir iespējas sākt valsts apmaksātas virsnieku studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kuru laikā karavīrs iegūst akadēmisko izglītību un turpina saņemt darba algu. Tāpat Nacionālā aizsardzības akadēmija sniedz iespējas kadetiem paplašināt zināšanas un pilnveidot praktiskās iemaņas, iesaistoties studentu apmaiņas programmās citās NATO dalībvalstīs,” komentējot Kuzmuka izteikumus, ka pie varas esošie “dzen vīriešus nabadzībā vai armijā”, pauž Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vadītāja Anete Gnēze.

Pievēršoties Kuzmuka prātojumiem par vīrišķīgiem un nevīrišķīgiem amatiem, ministrijas pārstāve norāda, ka patlaban vairāk nekā 15% no NBS dienējošajiem pilsoņiem ir sievietes, kuras savus dienesta pienākumus pilda atbilstoši augstām prasībām, kas ir vienlīdzīgas visiem.

Kā pelna armijā?

“Igora Kuzmuka apgalvojums ir neprecīzs un rada maldinošu iespaidu, ka karavīra atalgojums karjeras garumā ir nemainīgs. Karavīru atlīdzības pieaugums notiek visā dienesta laikā, pakāpeniski pārejot ne tikai uz augstāku dienesta pakāpi, bet arī pagarinot izdienu [dienesta pieredzi] un profesionālo kompetenci noteiktā nozarē – amata vērtējuma līmeni,” skaidro Gnēze.

Mēnešalga karavīriem tiek noteikta individuāli, balstoties uz Noteikumiem par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru. Ir arī gadījumi, kad jaunie karavīri ar civilajā dzīvē gūtu kvalifikāciju, sākot dienestu, saņem vairāk nekā 910 eiro mēnesī, jo viņu alga tiek reizināta ar amatam noteiktās kvalifikācijas koeficientu.

Karavīru atlīdzību tātad veido darba samaksa, sociālās garantijas, arī atvaļinājumi (atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam). Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un likumā noteikto izdevumu segšana.

Minimālā mēnešalga kareivim/matrozim, sākot profesionālo dienestu, ir 595 eiro (bruto) jeb vismaz 469,64 eiro uz rokas. Karavīram bez apgādājamajiem nav nekādu piemaksu, koeficients ir 1, neapliekamais minimums ir 230 eiro.

Katru mēnesi karavīram izmaksā 142,29 eiro kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai, kompensāciju 298,80 eiro apmērā par karavīra dienas pamata uzturdevu (9,96 eiro par dienu), ja netiek nodrošināta ēdināšana. Līdz ar to atlīdzība jaunam kareivim ir 910,63 eiro. Atlīdzība, kā jau teikts, turpinot dienestu, pieaug, un karjeras iespējas ir plašas.

Vai sabiedroto intereses ir svešas?

Runājot par bijušā domnieka izteikumiem saistībā ar “svešiem kariem” un “svešām interesēm”, Gnēze atkārtoti norāda, ka dalība starptautiskajās operācijās likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā ir viens no NBS uzdevumiem. NBS aktīvi piedalās gan NATO spēju stiprināšanā, gan NATO un Eiropas Savienības – Latvijas sabiedroto valstu – īstenotajās starptautiskajās operācijās.

“Latvijai tas nozīmē lielākas drošības garantijas, lai vajadzības gadījumā sabiedrotie būtu gatavi sniegt atbalstu mums, nosūtot savus karavīrus. Piemēram, uzreiz pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā 2014. gadā ASV reaģēja nekavējoties, nosūtot uz Latviju savus karavīrus,” atgādina Gnēze.

Kopš tā laika ASV bruņotie spēki rotācijas kārtībā uzturas Baltijas valstīs un Polijā mācību operācijas Atlantic Resolve ietvaros, apliecinot ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā un veicinot mieru un stabilitāti.

Tāpat apliecinājums sabiedroto solidaritātei un Latvijas ieguldījumam starptautiskās drošības stiprināšanā ir NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā, ko vada Kanāda. Tās mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību, demonstrējot tās solidaritāti un apņēmību aizstāvēties pret jebkāda veida agresijas izpausmēm.

NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu šobrīd veido ap 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar NBS. Tikpat labi varētu murgot, ka šie karavīri Latvijā kalpo “svešām interesēm”.

“Ņemot vērā iepriekš teikto, nav skaidri saprotams, ko Rīgas domes bijušais deputāts ar šādām maldinošām frāzēm mēģinājis pateikt,” piebilst Gnēze.

Kalpo Savienībai

Kuzmuka publiskās izpausmes nevieš pārliecību, ka viņš būtu lojāls Latvijas valstij. Drīzāk pretēji – bijušā deputāta sociālo tīklu ierakstos Latvija nereti atainota kā neizdevusies valsts ar neprasmīgiem politiķiem un neveiklu valdību.

Kuzmuks arī pērn vēstīja, ka Latvijā “valdošais režīms” ik gadu militārajām vajadzībām tērē ap miljardu eiro. Tomēr tas neatbilst patiesībai. Aizsardzības ministrijas budžets 2019. gadam bija 636,65 miljoni eiro.

Tāpat Kuzmuks klāsta, ka Latvija NATO iestājusies puslegāli un “absolūtais Latvijas iedzīvotāju vairākums neatbalsta” dalību NATO. Šā gada sākumā publicētais Eirobarometra pētījums liecina, ka pagājušā gada otrajā pusē Latvijas bruņotajiem spēkiem pilnībā uzticējās 66% iedzīvotāju (jau vairākus gadus šis rādītājs Latvijā nav zem 60%).

Tā kā NBS vienlaikus ir arī NATO karaspēks, jāsecina, ka vairākums tomēr uzticas NATO. Tikmēr 15% nebija sava viedokļa, un tikai 19% neizteica atbalstu armijai.

Kuzmuka sirdij, kā liecina kāds paša ieraksts ar PSRS armijas cepuri galvā un tekstu krieviski Kalpoju Savienībai, ir tuvāks padomju okupācijas laiks, kad Latvija bija svešas armijas varā un būtībā pārvērsta par lielu PSRS karabāzi. Padomju karapulks sasniedza pat 100 000 militāristu, 13 reižu vairāk nekā tagadējā Latvijas armija kopā ar citu NATO valstu ieroču biedru kontinentu. Turklāt atšķirībā no tiem laikiem Latvijā nav izvietoti kodolieroči.

„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Viņi melo - Pieķerts melos!" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""