Steidzīgā godīguma restartēšana ar slavenībām, direktoriem un bērniem
Tuvojoties Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanām, Jauns.lv piedāvā rakstu sēriju, kurā iepazīstina ar partiju sarakstiem un tajos atrodamiem vēstījumiem. Šoreiz par „Gods kalpot Rīgai” (GKR), kas pēc desmit gadus ilgušās politiskās laulības ar „Saskaņu” nu startē ar atsevišķu sarakstu. Tai nāksies pamatīgi nopūlēties, lai pierādītu, ka gadu gadiem bardaku galvaspilsētā īstenojusi nevis GKR, bet gan tās kādreizējie draugi. Lai to pierādītu, viņi piesaistījuši gan slavenības, gan savus bērnus, gan pulciņu ar skolu direktoriem.
GKR jaunajā veidolā sakās laboties un turpmāk īstenot rīdziniekiem daudz draudzīgāku politiku. Sarakstā gan ir tie paši vecie partijas buki (izņemot uz Briseli aizmukušo partijas priekšsēdi Andri Ameriku), kuri it nebūt pēc draudzības saišu saraušanas ar saskaņiešiem neizskatās kristālskaidri, jo līdzi taču velkas iepriekšējos sasaukumos sastrādātie nesmukumi. Lai sevi parādītu jaukā gaismā, GKR savu sarakstu pašvaldības vēlēšanās (tāpat kā viena otra cita partija) prezentēja „svaigā gaisā” – rātni sastājušies bariņā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.
GKR saraksta augšgalā ir jau pieredzējušie domnieki, no kuriem pirmie divi pēc „Saskaņas” degradācijas arī pasēdējuši Rīgas galvenā rātskunga krēslā, – Oļegs Burovs, Dainis Turlais, bijušais Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs un infektoloģe Baiba Rozentāle. Piektais numurs jau ir slavenība, kura vārds un iznesība aicina piesaistīt vēlētājus – talantīgais Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons, kurš teicis: „Esmu šeit tāpēc, ka es piekrītu un atbalstu darbus, ko dara šie ļaudis”.
Savukārt, lai GKR atbalstītu ne tikai „Ugunsgrēka” fani, sarakstā ar 12. numuru atrodams arī bijušais “Balzāmbāra” vadītājs Andris Reizenbergs. Cilvēku, kurš pēdējos mēnešos aizgūtnēm stāstījis par problēmām restorānu biznesā, ko radījusi Covid-19 krīze, pievienoties sarakstam aicinājis Burovs. “Tika saņemts zvans no Oļega Burova, jo viņš redzēja manus darbus, kā es nečīkstu un gribu palīdzēt arī pārējiem uzņēmējiem. Un viņš redzēja, ka es to varēšu izdarīt. Es padomāju, pakonsultējos ar sievu, jo viņa ir mans atbalsts. Un tāpēc arī piekritu, un es gribu Rīgā darīt ļoti labas lietas,” sacīja Reizenbergs.
Tiem, kam patīkas gozēties elitārā sabiedrībā var balsot par Rīgas balles patronesi, dziedātāju Nataļju Tumševicu-Ērgli, kura, lai savam vārdam pievērstu uzmanību, visnotaļ neveikli mēģināja paziņot, ka Rīgas balle būtu jāiekļauj UNECSCO nacionālā mantojuma sarakstā. Bet tiem, kuriem smokingotas balles vietā patīk pasēdēt pie alus kausa, tiek piedāvāts balsot par Alus brālības priekšsēdi Andreju Šikoru, kuram gan velkas līdzi lērums apvainojumu krāpniecībā – gan savu klientu, gan darījumu partneru uzmešanā. Sportiski noskaņotajiem patiks savulaik slaveno sportistu piesaiste – sarakstā atrodami bijušie Latvijas izlases futbolisti Marians Pahars un Aleksandrs Koļinko, kā arī barjerskrējējs Staņislavs Olijars.
Bet ar 10. numuru startēs bijušais Latvijas Zaļās partijas vadītājs Viesturs Silenieks. Savukārt 13. cipars trāpījies iepriekš “Saskaņu” pārstāvošajam domniekam Jānim Ločmelim, kurš šī gada sākumā izjauca “Saskaņas” mēģinājumu gāzt Burovu no mēra krēsla.
Tāpat sarakstā ir savs ducis skolu direktoru, kuri noteikti panākuši to, ka partijas programma sola tuvākajā piecgadē skolotājiem algas paaugstināt vismaz līdz 2000 eiro. Akadēmisko intelektuāļu skaitu kuplina arī Latvijas Universitātes profesore, filoloģe Ausma Cimdiņa, pazīstamais Rīgas novadpētnieks Vladimirs Eihenbaums, filmu studijas „Grants” vadītāja Dace Kudiņa un baptistu mācītājs Ainars Baštiks.
Sarakstu noslēdz partijas nākotne – GKR „komjaunieši” – Saeimas deputāta Sergeja Dolgopolova atvase, lidostas „Rīga” projektu vadītājs Dmitrijs, Oļega Burova meita, Klasiskās ģimnāzijas direktora vietniece Inna un Andra Amerika dēls, programmētājs Agris.
Saraksta līderis Burovs sacījis, ka partijai sarkano līniju sadarbībai ar citām partijām nav, taču iespēju atkal veidot koalīciju ar “Saskaņu” Burovs nav komentējis. Vien ik palaikam tās virzienā raidījis niknas vārdiskas bultas: „Ja mēs runājam par nedarbiem – vai nu tā ir „Rīgas namu pārvaldnieka” darbība, vai “Rīgas satiksme”, vai Satiksmes departaments – tad tā nebija mūsu atbildība, tā bija mūsu partneru atbildība”. Tāpat viņš norādījis, ka Ušakovs, kurš Rīgas atslēgas turējis desmit gadus, ir ļoti mainījies - tas cilvēks, kurš stājās Rīgas mēra amatā pirms desmit gadiem bija viens, bet tas, kurš devās prom uz Eiropas Parlamentu, pavisam cits: “Krēsls maina cilvēkus”. Tomēr GKR ar Ušakovu desmit gadus sēdēja uz viena beņķa pie viena galda, uz kura bija „Rīgas sile”. Un nav jau tā, ka GKR biedri no šīs siles nav strēbuši:
* 2019. gada pavasarī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja GKR biedru un ievērojamu sponsoru Aleksandru Brandavu par, iespējams, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā, kas bija saistīta ar „Rīgas mikroautobusu satiksmi”.
* 2018. gada nogalē KNAB kratīšanu veica arī partijas līdera, toreiz Rīgas vicemēra Andra Amerika kabinetā.
* 2019.gada maijā KNAB aizturēja GKR biedri un valdes locekli, toreizējo Rīgas tūrisma attīstības biroja vadītāju Vitu Jermoloviču aizdomās par budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu un krāpšanu.
* Fiktīvi nodarbinātie tika atklāti Rīgas domes Attīstības projektu nodaļā, kuru vadīja GKR biedrs Agnis Kalnkaziņš.
* „Rīgas ūdens” valdē, laikā, kad uzņēmuma kapitāldaļu turētājs bija Ameriks, astoņus gadus bija nodarbināta arī Ušakova sieva un biroja vadītāja Iveta Strautiņa-Ušakova.
Šie ir tikai daži fakti, kuri met ēnu uz GKR godaprātu un kas liecina, ka GKR jau nebija gluži nomocīts „Saskaņas” ēzelis, kuram vienkārši jāiet uz to pusi, uz kuru saimnieka rīkste liek.
Tāpat kā citu „nopietnu” partiju programmas, arī GKR sola it visu, kas rīdziniekiem nepieciešams: atjaunotus tiltus, sakārtotas ielas un iekšpagalmus, velojoslas, jauniestādītus kokus, drošību, sociālo aizsardzību un tā joprojām.
