Piena ražotāju ieņēmumi Covid-19 dēļ sarukuši par vairākiem miljoniem eiro

Latvijas piena lopkopji un liellopu audzētāji kopējo ieņēmumu krituma dēļ saņems valsts ārkārtas atbalstu saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai.

Latvijas piena ražotāju kopējie ieņēmumi no šā gada aprīļa līdz jūnijam sarukuši par 9,1% un tas ir par 5,3 miljoniem eiro mazāk nekā nozares ražotāju kopējie ieņēmumi attiecīgajā periodā vidēji iepriekšējos trijos gados, bet liellopu audzēšanā - sarukuši par 26,8% jeb 3,8 miljoniem.

Tikmēr Latvijas cūkkopju kopējie ieņēmumi no šā gada aprīļa līdz jūnijam bija samazinājušies par 11,2% jeb bija par 2,08 miljoniem eiro mazāki nekā nozares ražotāju kopējie ieņēmumi pērn attiecīgajā posmā.

Komentējot jau paredzētā atbalsta piena nozares un liellopu nozares lauksaimniekiem izmaksas kārtību, ZM atgādināja, ka Lauku atbalsta dienests patlaban ir sācis darbu pie attiecīgā valsts atbalsta administrēšanas. To plānots izmaksāt jau šī augusta beigās.

ZM skaidroja, ka atbalsta likme ir atkarīga no atbilstīgo dzīvnieku skaita, bet tā nepārsniegs 86 eiro par slaucamu govi, 137 eiro par gaļas šķirnes liellopu un 96 eiro par piena šķirnes bulli. 

Atbalstu par slaucamu govi varēs saņemt svaigpiena ražotājs, ja tam šā gada 30. jūnijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu bijušas reģistrētas vismaz trīs slaucamas govis, un tās svaigpiena ražotāja ganāmpulkā atradušās vismaz kopš šā gada 1.aprīļa. Tāpat atbalsta saņemšanai svaigpiena ražotājam no aprīļa līdz jūnijam jābūt piegādājušam pienu pirmajam pircējam un reģistrētam vienotajā zemkopības nozares informācijas sistēmā.

Atbalstu dzīvnieka audzētajam piešķirs par gaļas šķirņu vai šādu šķirņu krustojumā iegūtu liellopu un piena šķirņu vai kombinētās (piena-gaļas) šķirnes vīriešu kārtas liellopu, kas izaudzēts saimniecībā un realizēts šogad no aprīļa līdz jūnijam. Lai šo atbalstu saņemtu, jābūt izpildītiem vairākiem nosacījumiem. 

Tostarp liellopam jābūt reģistrētam un apzīmētam, kā arī par to jāsniedz informācija atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu. Tāpat attiecīgā atbalsta saņemšanai realizācijas brīdī liellopam jābūt sasniegušam vismaz sešu mēnešu vecumu, bet ne vecākam par 16 mēnešiem.

Tāpat liellopu nozares ražotāju atbalstu varēs saņemt, ja liellops ir izaudzēts saimniecībā un līdz realizācijas dienai tas ir atradies audzētāja saimniecībā vismaz no trīs mēnešu vecuma un ja dzīvnieka audzētājs ir reģistrēts vienotajā nozares informācijas sistēmā.

ZM atzīmēja, ka 16. jūnijā veiktie grozījumi kārtībā, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai, paredz piena ražotājiem un liellopu audzētāiem nodrošināt ar citu Baltijas valstu, īpaši Lietuvas, attiecīgo nozaru pārstāvjiem vienlīdzīgus un godīgus konkurences apstākļus. 

ZM vērsa uzmanību, ka Baltijas valstu tirgus ir vienots tirgus un tajā jābūt vienādiem konkurences nosacījumiem starp lauksaimniekiem. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ nozarei ir ļoti būtiska eksporta tirgus pieejamība. Tā zaudējums var dot smagu triecienu visai lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai visos posmos no gatavā produkta realizācijas līdz primārajiem ražotājiem.

ZM atgādināja, ka Latvijas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas informējušas ZM, ka, neskatoties uz kopējo situāciju nozarēs, daudzviet zemnieku ieņēmumi Covid-19 ietekmē ir ievērojami sarukuši - mazinājies pieprasījums pēc saražotās produkcijas, vai apgrūtināta transportēšana - un ir finansiāli sarežģījumi, pasliktinoties saimniecību likviditātei, apgrūtinot uzņemto investīciju kredītsaistību izpildi utt..

Tāpat ZM skaidroja, ka Latvijas piena nozarei un liellopu gaļas nozarei ir ļoti svarīgs Lietuvas tirgus, jo Latvijas produkcija pastāvīgi konkurē ar Lietuvas ražojumiem pašmāju un Lietuvas tirgū. Lietuva ir pārliecinoši lielākais eksporta galamērķis Latvijas piena un piena produktu nozarei dzīvu liellopu eksportā un svarīgs tirgus liellopu gaļas eksportā.

ZM atgādināja, ka 2019.gadā Latvija uz Lietuvu eksportēja pienu un piena produktus 113 miljonu eiro vērtībā, bet dzīvus liellopus - 10 miljonu eiro vērtībā un liellopu gaļu - divu miljonu eiro vērtībā. Latvijas piena ražotāji ir atkarīgi no Lietuvas tirgus, jo aptuveni 33% no visa pārstrādei iepirktā svaigpiena Latvijā izved pārstrādei Lietuvas uzņēmumos.

Jau ziņots, ka Latvijas piena lopkopji un liellopu audzētāji kopējo ieņēmumu krituma dēļ saņems valsts ārkārtas atbalstu saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai.

LAD sācis izvērtēt informāciju par tiem piena ražotājiem un liellopu audzētājiem, kuri var saņemt vienreizēju valsts atbalstu ienākumu stabilizēšanai. Tiklīdz tiks saņemti dati no Lauksaimniecības datu centra, LAD pārskatīs, vai atbalsta pretendenti atbilst saņemšanas statusam - vai uz 2019.gada 31. decembri saimniecības vai uzņēmumi nav nonākuši grūtībās. Plānots, ka atbalstu izmaksās šā gada augusta otrajā pusē.

Savukārt cūkkopībā atbalsta pieejamība tika vērtēta atsevišķi, jo šajā nozarē ieņēmumu kritums šogad no aprīļa līdz jūnijam nav sasniedzis 20%. Šonedēļ nolemts paredzēt atbalstu arī ražotājiem cūkaudzēšanas nozarē ienākumu stabilizēšanai, uzlabojot saimniecību likviditāti un finanšu līdzekļu pieejamību

Kā ziņots, valdība 14.aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" rezervēt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai.