Arī Inčukalna novada pašvaldība vērsīsies Satversmes tiesā ar pieteikumu
Vakar, 6.jūlija, ārkārtas sēdē klātesošie Inčukalna novada pašvaldības deputāti vienbalsīgi atbalstīja lēmumu vērsties ar pieteikumu Latvijas Republikas Satversmes tiesā, lūdzot vērtēt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes tiesību normām.
Inčukalna novada pašvaldības vadītājs Aivars Nalivaiko akcentē, ka, izstrādājot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, saistībā ar plānotā Ropažu novada izveidošanu nav bijušas ne tikšanās, ne diskusijas ar iesaistīto novadu iedzīvotājiem un šo pašvaldību vadītājiem. No Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nav saņemts skaidrojums ne par nākotnes plāniem, ne robežām.
Turklāt pašvaldības princips prasa, lai katrai pašvaldībai tās robežu izmaiņu gadījumā būtu iespējas iepazīties ar paredzamo grozījumu projektu un to apspriest, šajā procesā pēc iespējas iesaistot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotājus, kā arī, pamatojoties uz šīs apspriešanas rezultātiem, pieņemt attiecīgu pašvaldības domes lēmumu. No minētā secināms, ka vietējā pašvaldība vislabāk spēj aizstāvēt iedzīvotāju tiesiskās intereses, pārzina un spēj apmierināt savu iedzīvotāju prasības un vēlmes.
2019.gada 23.septembrī Inčukalna novada dome ārkārtas sēdē pieņēma zināšanai Inčukalna novada iedzīvotāju aptaujas, kas notika laika posmā no 2019.gada 22.augusta līdz 2019.gada 12.septembrim, rezultātus. Dome lēmumā konstatēja, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem 82% iedzīvotāji, kas piedalījās aptaujā un kuru viedokļi tika līdzskaitīti, ir pret VARAM pašlaik piedāvāto teritoriālo reformu, proti, atbalsta nedalītu Inčukalna novadu un vēlas Inčukalna novadu saglabāt kā patstāvīgu teritoriālo vienību. Ņemot vērā minētos aptaujas rezultātus, Inčukalna novada dome nolēma neatbalstīt VARAM izstrādāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kas paredz Inčukalna pagastu, Krimuldas, Mālpils un Siguldas novadu apvienošanu un par administratīvo un attīstības centru noteikt Siguldu, bet Vangažu pilsētu apvienot ar Garkalnes, Ropažu, Stopiņu novadiem un par administratīvo un attīstības centru noteikt Ulbroku.
Inčukalna novada pašvaldības dome konstatē, ka neviens no līdzšinējiem domes lēmumiem un priekšlikumiem netika pienācīgi izvērtēts un apspriests, tādējādi neveicot pienācīgas konsultācijas ar vietējo kopienu un vietējo varu, kā rezultātā administratīvi teritoriālās reformas gaitā Inčukalna novads nesaglabā savu teritoriālo vienotību un to šķeļot.
Inčukalna novada pašvaldības piesaistītais zvērināts advokāts Inčukalna novada domes deputātiem klāstīja, ka Inčukalna novada pašvaldības gadījums ir vienas no trim unikālajiem gadījumiem, kas paredz pašvaldību sadalīšanu. Šāda dalīšana paredzēta arī Aglonas novadam un Limbažu novadam, kas jau 1.jūlijā ar pieteikumu ir vērsies Satversmes tiesā.
Advokāts Limbažu novadam gatavoja juridisko izvērtējumu par Skultes pagasta apdzīvotas vietas nodalīšanu no Limbažu apdzīvotas teritorijas. Viņa sagatavotais izvērtējums kalpoja par pamatu pieteikuma sagatavošanai Satversmes tiesai.
Inčukalna novada pašvaldības gadījumā advokāts saskata daudzas līdzības ar Limbažu novada pašvaldību.
Šā gada 23.jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums no kura redakcijas izriet, ka Inčukalna novada pašvaldības administratīvā teritorija ir sadalīta, Inčukalna pagastu iekļaujot jaunizveidotajā Siguldas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā un Vangažu pilsētu iekļaujot jaunizveidotā Ropažu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.
