Konceptuāli atbalsta likumprojektu par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām

Iepriekš atbildīgajā Juridiskajā komisijā diskutējot par jauno likumprojektu, vairākas iesaistītās puses izcēla tā iespējamos trūkumus, taču atzina, ka šāds regulējums ir nepieciešams.

Tā Latvijas Kredītņēmēju apvienība komisijas sēdē atzīmēja, ka zināmas problēmas var rasties ar tiem parādiem, kas ir cedēti ārvalstu parādu piedziņas kompānijām, jo likumprojekta tvērums neparedz šādu parādu dzēšanu. Tieslietu ministrija gan skaidroja, ka šāda redakcija pieņemta saistībā ar to, ka iespējamās izmaksas, strādājot ar šādu parādu, varētu radīt tādas izmaksas, kuras parādniekam varētu būt apgrūtinoši segt. Ministrija atzina, ka nākotnē ir iespējams domāt arī par palīdzību šādiem parādniekiem, kuru parādi ir cedēti uz ārvalstīm. 

Likumprojekts paredz nodrošināt iespēju fiziskām personām, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā atbrīvoties no tādām parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.  

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš skaidroja, ka patlaban Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt savas maksātspējas problēmas. Tādēļ jaunajā likumā paredzētā fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām ir ievērojami citādāka, nekā Maksātnespējas likumā ietvertā maksātnespējas procesa norise.

Politiķis arī norādīja, ka paredzētais jaunais mehānisms vērsts uz atbalsta sniegšanu tikai Latvijā dzīvojošajām personām, kurām pirms pieteikuma iesniegšanas jaunajā likumā noteiktajā laika periodā bijis noteikts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. Likumprojekts paredz, ka parādsaistību dzēšanas procesa izmaksas tiek segtas no privātpersonu līdzekļiem un šim procesam nebūs negatīvas ietekmes uz valsts budžetu.

Jaunais regulējums būs piemērojams konkrētam un likumā noteiktam fizisko personu lokam, sākot ar parādsaistībām divu minimālo mēnešalgu apmērā līdz 5000 eiro, ko drīkstēs veidot tikai noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. 

Atbrīvošanu no parādsaistībām varēs izmantot tikai vienu reizi, savukārt fiziskās personas maksātnespējas procesu - pēc desmit gadiem.

Likumprojekts paredz, ka sūdzību par zvērināta notāra rīcību vai pieņemto lēmumu skatīs tiesa. Tāpat tiesas kompetencē tiek nodots Latvijā maksātnespējas jomā pašlaik jauns risinājums - iespēja arī noteiktos gadījumos atcelt parādniekam piemēroto atbrīvošanu no parādsaistībām.

Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2021.gada 1.janvārī.

Saeima šodien vēl neskatīja ar topošo likumu saistītos grozījumus vairākos citos likumos.