Tērvetes mežā atklāj zemgaļu ugunskapus
Mežā pie Tērvetes uziets ievērojams atklājums Latvijas senvēsturē – pierādījums, ka zemgaļi 12. un 13. gadsimtā savus mirušos pēc nāves sadedzināja un apglabāja ugunskapos.
Tērvetes Dabas parka teritorijā veikta izpēte, pārbaudot Normundam Jērumam, Tērvetes vēstures muzeja vadītājam, Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskajam asistentam, sniegtās ziņas par senlietu atradumiem.
Izpētīta 11,5 kvadrātmetrus liela platība, un atrasti seši ugunskapi. Turklāt viens ir dubultais – vienkopus apbedīti sieviete un vīrietis, ar bagātīgu līdzi līdzi doto rotu un sadzīves priekšmetu klāstu.
Ar senlietām īpaši izceļas pirmais atrastais ugunskaps, kur ir daudz dažādu sieviešu rotu – putniņu piekariņi, važiņrotas, aproces, kakla riņķi, gredzeni, arī nazītis, kas tolaik iederējās katras sievietes arsenālā.
Atklātas arī zemgaļiem neraksturīgas rotas, piemēram, aproce ar zvērgalvu galiem un stikla krelles, uzvērtas uz stieples, kas biežāk atrodamas Baltijas somu un kuršu apmetnēs un kapos.
Šis tagad ir pirmais atklātais 12.–13. gadsimta zemgaļu ugunskapu lauks Zemgalē un arī viņu apdzīvotajās teritorijās Lietuvā, kur līdz šim vairāk nekā 100 gadu laikā atrasts ap 40 tā laika apbedījumu, no kuriem tikai 17 ir ugunskapi.
“Mēs esam lieciniekiem tam, kā tiek ne pārrakstīta, bet papildināta vēsture,” vēstures doktors Guntis Zemītis šo kapulauku salīdzina ar arhīvā atrastu vēl nezināmu, svarīgu dokumentu. Bez zemgaliskā redzams arī Baltijas somu elements, kas liecina par zemgaļu sakariem ar Daugmales pilskalnu un varbūt vendiem.
“Mīklu un skaidrojamo jautājumu vēl būs ļoti daudz, bet ir svarīgi, ka šī vieta ir, šis dokuments, pirmavots, kuru varēsim pētīt un interpretēt ļoti ilgi,” piebilst Zemītis.
