Puišiem, kas kājām nāk no Vācijas, parādās cerība: šoferis Lauris no Jelgavas
Jauns.lv turpina vēstīt par latviešu puišu trijotni, kuri no Vācijas dodas mājup kājām. Viņu stāsts ir aizkustinājis daudzus, ir, kas pārskaita ziedojumus, un ir arī pieteicies labais samarietis, kurš piedāvā tautiešus pārvest mājās.
Brāļi Jānis un Mārtiņš Krauši no Saldus un cēsnieks Jānis Peders ir tikuši līdz Haldenslebenes pilsētai Saksijā-Anhaltē. Viņi 3. jūnijā piedzīvoja stipru negaisu, lietu un krusu, kaut gan gaisa temperatūra bijusi plus 27 grādi, pa telefonu stāsta Jānis Kraušs.
Negaisa laikā puiši patvērās zem veikala nojumes un pēc tam centās sasildīties stacijas telpās. Vakarā trijotne ierasti devās uz mežu, sameklējot sausāku vietu naktsguļai, bet no rīta atkal gāza lietus un kārtīgi salija somas, kuras viņi cenšas saulītē izžāvēt.
"Jūtamies kā parasti, dūša nav nošļukusi, jo cilvēki gatavi palīdzēt. Īpašs paldies šoferītim no Jelgavas, kurš mūs sola pārvest mājās. Nezinām, kā pateikties! Par komentāriem pie publikācijas neuztraucamies, jo tas jau bija gaidāms," spriež mans sarunas biedrs.
Un ir arī laba ziņa – atsaucies Lauris, kurš sola puišus atvest mājās, tikai vēl gan skaidro, vai var tikt pāri Polijas robežai. “Varu aizbraukt un puišus atvest, tā nav problēma. Pats esmu no Jelgavas, bet strādāju Rīgā, firmā. Redzu, ka cilvēkiem vajadzīga palīdzība. Tas nav nopietni, ka no Vācijas jānāk kājām mājās," saka Lauris,
Turklāt viņš plāno viņiem braukt pakaļ nesavtīgi, par saviem līdzekļiem: "Esmu dzīvojis Polijā un Vācijā un aizbraukt līdz Polijas robežai man ir deviņas stundas. Nav problēmu. Tas tikai vēl trūka, ka ņemšu naudu par to! Esmu autovadītājs jau 20 gadus, no 18 gadiem braucu ar auto. Nevajag teikt paldies, tas ir vienkārši cilvēcīgi!"
Tikmēr Jānis stāsta, ka jūtas labi, tagad ir atelpa uz divām dienām mazajā pilsētiņā. Kad sāks iet, tad gan nezina, kā būs ar slimajām kājām. Trijotne nav tālāk gājusi, jo navigācija rādījusi, ka ceļā ir upes krasts – nav īsti vietas, kur apmesties, jāpārrēķina cits maršruts, lai ir apdzīvota vieta un var nobaudīt maltīti. Nauda gan ejot uz beigām.
"Plinti krūmos nemetam un nepadodamies. Karstajā laikā ļoti gribas dzert – nopērkam minerālūdeni, ejam pie cilvēkiem uz mājām, lūdzam dzeramo ūdeni, ir arī tādi, kuri negrib dot. Atradām mobilajiem telefoniem labu lādēšanas vietu – saules baterijas. Tā jau bija traki – gandrīz bez sakariem," piebilst Jānis.
Tiem, kuri var un vēlas palīdzēt finansiāli trim puišiem atgriezties Latvijā, ir iespējas ziedot:
Jānis Kraušs
LV04UNLA0055000839271
