Arī profesionālās izglītības iestādes sāks kompetenču pieejas īstenošanu vispārizglītojošajos priekšmetos
Lai no 2020. gada 1. septembra visās profesionālās izglītības iestādēs varētu sākt kompetenču pieejas īstenošanu vispārizglītojošajos priekšmetos, valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu.
Lai no 2020. gada 1. septembra visās profesionālās izglītības iestādēs varētu sākt kompetenču pieejas īstenošanu vispārizglītojošajos priekšmetos, valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu.
Jaunais standarts piedāvā izvēles iespējas atbilstoši katra profesionālās vidējās izglītības iestādes audzēkņa interesēm. Tā, jaunietis varēs pabeigt profesionālās vidējās izglītības programmu 3,5 gados, varēs iegūt profesionālo kvalifikāciju un iesaistīties darba tirgū. 4.kursa audzēkņiem būs iespēja izvēlēties apgūt padziļinātus kursus augstākajā mācību satura apguves līmenī, lai sagatavotos studijām augstskolā. Svarīgi, ka profesionālās izglītības iestādēm būs jāpiedāvā vismaz divi kursi augstākajā līmenī, tādējādi nodrošinot nozares un reģiona vajadzībām saistošas un specializētas izglītības programmas.
Atšķirībā no šobrīd spēkā esošā profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības standarta, kur noteiktas izglītības programmu pamatdaļas - teorija un prakse, jaunais standarts veidots pēc citiem principiem. Obligātais saturs tiek sadalīts pamatdaļā un mainīgajā daļā, kas aptver profesiju standartos vai profesionālās kvalifikāciju prasībās noteiktās zināšanas, prasmes, attieksmes un kompetences atbilstoši profesijai. Profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmas pamatdaļa ir 70 procentu apmērā no izglītības programmas apjoma, bet mainīgā daļa ir 30 procentu apmērā no izglītības programmas apjoma
Jaunais regulējums arī paplašina modulārās izglītības pieejas īstenošanu, tajā skaitā ļaujot novērtēt katra audzēkņa sasniegto. Jaunietim būs iespēja saņemt oficiālu apliecinājumus par apgūtajiem moduļiem, kas varētu būt nepieciešams, ja mācības bijušas pārtrauktas, vai arī, ja mācības tiek turpinātas citā izglītības iestādē.
Noteikumu projekts paredz arī iespēju izglītības iestādei piedāvāt “izlīdzinošos kursus”, lai varētu izvērtēt katra audzēkņa zināšanu līmeni un piedāvāt kvalitatīvu profesionālās vidējās izglītības programmas piedāvājumu, kas atbilst konkrētā jaunieša zināšanām, prasmēm, attieksmēm un kompetencēm.
Lai mazinātu administratīvo slogu, profesionālās izglītības iestādēm nebūs jāveic programmu papildu licencēšana un akreditācija, ļaujot nebūtiskos grozījumus apstiprināt ar skolas direktora rīkojumu. Par izmaiņām skolai būs jāinformē Izglītības kvalitātes valsts dienests un attiecīgā informācija jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).
Mūsdienu jauniešiem ir jāiemācās dzīvot pasaulē, kas nepārtraukti piedāvā jaunus izaicinājumus, liekot pielāgoties mainīgajām ekonomikas prasībām un sociālajiem apstākļiem visa mūža garumā. Līdz ar to arī izglītības sistēma ir jāveido elastīgāka, spējīga ātri reaģēt uz mainīgajiem apstākļiem un ņemot vērā katra cilvēka vajadzības un iespējas. Veikto pārmaiņu mērķis ir veicināt profesionālās izglītības pievilcību, palielināt profesionālo kvalifikāciju ieguvušo skaitu un samazināt to jauniešu skaitu, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības.
Ar valdībā apstiprināto noteikumu projektu “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.