Patiesība par vārnas un eža cīniņu Ogrē: putnam ir pietiekami garš knābis, lai tiktu cauri adatu slānim
Nedēļas vidū ievērību izpelnījušo video, kurā redzams, kā vārna uz šosejas trenkā un knābā ezi, Jauns.lv komentēja Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas un izglītības nodaļas speciālists Māris Lielkalns. Viņš pastāstīja, ka vārnai ir pietiekami garš knābis, lai noslepkavotu ezi, nesavainojoties uz tā adatainā kažoka, un pēc tam to gardi notiesātu.
Jauns.lv jau rakstīja, ka trešdien internetā ievērību izpelnījās Ogrē nofilmētais un sociālajos tīklos ievietotais video, kā “Ogrē apzinīgās vārnas kontrolē miegainu ezīšu neatļautu pārvietošanos pa ceļa braucamo daļu”. Vairāki komentētāji sajūsminājās par “mīlīgo skatu”, kurā it kā redzams, kā vārna mudina adataini pēc iespējas ātrāk šķērsot brauktuvi. Tomēr gan zoologs Vilnis Skuja, gan ornitologi Agnis Bušs un Vieturs Ķerus Jauns.lv teica, ka uzfilmētajā nav redzams nekas patīkams - vārna cenšas nogalināt ezi, kuru grasās notiesāt.
Sīkāk video redzamo Jauns.lv komentēja Māris Lielkalns: “Interpretācijai ir milzu nozīme. Un nereti ar tās palīdzību var nonākt lielā un dziļā mežā.
Video ir skaidri redzams, ka vārna knābā ezi, par ko tas ir neapmierināts un, saņemot kārtējo knābja cirtienu, saritinās kamolā. Šajā brīdī viņš nekādi nav miegains, bet gan mēģina aizsargāt sevi no uzmācīgas vārnas.
Bet vārnas knābis ir nopietns instruments, ar kuru ezis var dabūt nopietnus savainojumus. Jāņem vērā, ka vārnai ir pietiekami garš knābis un ar to putns var tikt cauri adatu slānim, sevi nesavainojot. Ilgstoši un uzmācīgi darbojoties, vārna var tikt arī pie kārtīgas maltītes.
Piedevām ezim nepalīdz arī nodevīgā ceļmalas apmale. Normālos apstākļos, zvēriņš būtu viegli uzrāpies, bet nekaunīgā vārna iedzen adataini panikā un tas vairs tik vienkārši augšā netiek. Sāk skraidelēt atpakaļ pa asfaltu un var pakļūt arī zem riteņiem (paši zinām, kā reizēm rīkojamies liela stresa apstākļos – īsi sakot, zaudējot galvu).
Pareizākais šajā situācijā, protams, būtu aizgaiņāt vārnu un ezi pārcelt pāri apmalei mežiņā. Un vēl kādu brīdi pastāvēt tuvumā, ļaujot adatainim aizskriet tālāk. Gan jau ka vārna atkal atgrieztos, tādēļ ka tā palidotu nedaudz nostāk, nosēstos koka zarā un vērotu - ar vienu aci cilvēku, ar otru ezi - un censtos turpināt iesākto, tomēr šajā gadījumā ezim jau būtu iespējas kaut kur paslēpties. Esot uz asfalta dzīvnieks bija kā uz skatuves...
Vārna barojas ar visu, ko var atrast un saknābāt. Mazie ezēni var būt gards kumoss tai. Pieaudzis adatu kamols ir drusku sarežģītāks objekts, bet, kārtīgi papūloties, var savu panākt. Un tad vārnai viena pieredze ir klāt, un nākamajā reizē viņa jau zinās, kā veiksmīgāk rīkoties”.
