Nacionālā veselības dienesta direktors Labsvīrs pametīs amatu, par iemeslu minot "masku emocionālo teroru"

Viens no iemesliem, kāpēc Labsvīrs pieņēmis šādu lēmumu, bija publiski paustie pārmetumi par medicīnas masku piegādi jeb, pēc viņa vārdiem, "masku emocionālais terors". Ierēdnis šovakar žurnālistiem skaidroja, ka nostrādājis dienestā divus gadus, bet neredzot vairs sevi valsts pārvaldē pēc pieciem gadiem. Viņa ieņemtais amats neesot "medusmaize, turklāt jābūt gataviem uzbrukumiem un zināmai emocionālai spriedzei".

"Es atnācu ar zināšanu enerģijas principu un sapņu bagāžu un droši vien esmu to iztērējis. Vairs negribu iet mājās astoņos katru dienu, bet gribu turpināt izglītoties, bet to es nevaru savienot ar esošo darbu," uzsvēra Labsvīrs.

Labsvīrs uzskata, ka patlaban valstī bijusī krīze ar individuālo medicīnas aizsardzības līdzekļu piegādi ir novērsta, lai gan situācijai vēl aizvien ir traģiska ar respiratoriem, halātiem un kombinezoniem.

"Attiecībā uz maskām. Mans lēmums, protams, ir saistīts ar to, un šis masku emocionālais terors ir pielicis punktu. Es nebūtu tik ātri aizgājis, taču mans lēmums nav pieņemts arī šodien un tikai saistībā ar maskām," savu motivāciju skaidroja iestādes vadītājs.

Labsvīrs skaidroja, ka jau divus mēnešus "nevadot dienestu," jo esot paralizēts ar masku jautājumu, kas savukārt liedz darīt daudz svarīgākas veselības nozarei nepieciešamas lietas.

Iestādes vadītājs nešaubās par Latvijai piegādāto masku atbilstību prasībām un vajadzībām. Viņš ir lūdzis veikt neatkarīgu laboratorisko pārbaudi kādā akreditētā laboratorijā Eiropā. Tas ir svarīgi ne tikai viņa reputācijai, bet arī mediķu mieram.

Tāpat viņš aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts policiju un Valsts kontroli pievērsties minētā jautājuma pētīšanai. Valsts kontrolei ir nosūtīti precizējumi, taču viņš nebūs pārsteigts, ka revidenti konstatēs "proceduālus trūkumus" un sniegs savus ieteikumus. Viņš piekrita, ka ir tikai normāli, ja tiek pētīti iepirkumi, taču viņš aicināja to darīt neitrāli un "neiet no pozīcijām, ka ierēdņi pēc definīcijas ir zagļi un cūkas".

Labsvīrs paslavēja sevi par to, ka viņa vadībā dienestam izdevies "salabot" attiecības ar ārstniecības iestādēm, izkustināt "tarifu jautājumu" un izveidot informācijas tehnoloģiju komandu.

"Zaudējums valsts pārvaldei un nozarei. Esmu pateicīga Edgaram par darbu, par radošumu, atvērtību jaunām idejām, labu dialogu ar NVD līgumpartnerim. Paldies un veiksmes turpmāk!" Labsvīra lēmumu komentējusi veselības ministre Ilze Viņķele (AP). "Kad no valsts pārvaldes aiziet tādi kā Edgars, viegli pārņem bezcerība, bezspēcība un skumjas par mums visiem. Komandai NMPD es solīju atbildēt par jebkuriem lēmumiem un problēmām, kas varētu rasties krīzē - viņi mani neatstāja toreiz, es viņus neatstāšu tagad. Līdz pārbaužu beigām," piebildusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.

Jau ziņots, ka Labsvīrs šodien paziņojis, ka pametīs savu amatu. Pēdējo darbu dienestā viņš aizvadīs 31.maijā.

Labsvīrs jau šā gada sākumā informējis veselības ministri, ka nolēmis beigt savas darba gaitas dienestā un gatavojoties pieņemt citus profesionālos izaicinājumus. Taču, sākoties ārkārtas situācijai, panākta abpusēja vienošanās, ka uz krīzes laika grūtāko posmu NVD viņš neatstās.

Labsvīrs uzskata, ka, tagad, kad valsts sākusi īstenot pirmos iziešanas soļus no ārkārtas situācijas, ir laiks "sardzes maiņai" un ar 31.maiju NVD vadītāja vietu viņš atstās.

Viņš NVD direktora pienākumus sāka pildīt pērn 1.oktobrī. Kopš 2018.gada aprīļa viņš bija NVD direktora vietnieks veselības aprūpes administrēšanas jautājumos.

Pēdējā laikā NVD izpelnījies kritiku par Covid-19 krīzes laika aizsarglīdzekļu iepirkumiem. Iekšlietu ministrs uzdevis Valsts policijai organizēt resoriskās pārbaudes sākšanu saistībā ar gandrīz 900 000 eiro vērtu individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumu no Ķīnas. Iepirkumu realizējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests kā pasūtītājs, Nacionālais veselības dienests kā koordinējošā institūcija un SIA "GP Nord" kā piegādātājs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aprīļa sākumā paziņoja, ka pievērsis pastiprinātu uzmanību arī Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētajiem iepirkumiem visu valsts institūciju vajadzībām. Savukārt ceturtdien nāca klajā ar pirmajiem secinājumiem, norādot, ka kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistībā ar iepirkumiem veselības aprūpes jomā nav konstatētas konkrētas ziņas, kas liecinātu par amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām vai nonākšanu interešu konfliktā.