Uz ģenerālprokurora amatu vēl divi pretendenti

Kūtris ievēlēšanās gadījumā kā pirmo prioritāti min pirmstiesas procesa termiņu saīsināšanu, īpaši, krimināllietās. "(..) tā kā šobrīd ir šis konkurss un es zinu, ko tur var darīt, un kā to darīt, lai tālāk attīstītu prokuratūru, tad loģiski, es izvēlējos, ka varu pieteikties, jo man pieredze ir," sacīja Kūtris.

Pundurs arī apstiprināja, ka ir pieteicies konkursā, tomēr no plašākiem komentāriem atturējās.

Jau vēstīts, ka konkursā uz ģenerālprokurora amatu plāno kandidēt četri prokurori - Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Ģenerālprokuratūras Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris un Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs.

Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis un prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska apstiprināja, ka starp kandidātiem ir arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns un Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Uvis Kozlovskis.

Tieslietu padomes pārstāve Rasma Zvejniece iepriekš pavēstīja, ka padomes sekretariāts pārbaudīs, vai iesniegtie dokumenti apliecina katra pretendenta atbilstību Prokuratūras likumā izvirzītajām prasībām, proti, vecuma, pilsonības, izglītības, darba stāža un citām prasībām.

Par pretendentiem, kuri atbilst izvirzītajām prasībām, tiks pieprasīts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atzinums par atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas saņemšanai pieejai valsts noslēpumam.

Ģenerālprokuroram ir nepieciešama pirmās kategorijas speciālā atļauja jeb pieeja sevišķi slepenai informācijai. Valstī amatpersonām izsniedz arī otrās un trešās kategorijas speciālās atļaujas.

Pretendenti, kuri neatbildīs Prokuratūras likuma 36.pantā izvirzītajām prasībām vai kuri nebūs saņēmuši pozitīvu atzinumu, turpmākajā konkursa norisē nepiedalīsies.

To pretendentu, kas saņems pozitīvu SAB atzinumu, iesniegtās Prokuratūras attīstības koncepcijas tiks publicētas Augstākās tiesas mājaslapā un Latvijas Vēstneša portālā un viņi tiks aicināti uz Tieslietu padomes sēdi.

Saeimai iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu.

Uz ģenerālprokurora amatu var pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.

Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst likuma prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus ir strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.