Patiesība par atgriešanos mājās: trīs Latvijas studentes jau tagad ir teju ieslodzītas Polijā
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdes sestdienas vakarā paziņoja, ka visiem ārzemēs esošajiem Latvijas iedzīvotājiem divu dienu laikā ir jāmēģina atgriezties mājās, citādāk var nākties ilgāku laiku pavadīt ārpus valsts, jo starpvalstu satiksme tiks praktiski bloķēta. Kā sociālajos tīklos vēsta Māra Skredele, patiesība ir krietni sūrāka, un jau tagad tikšana līdz Latvijai ir kļuvusi teju neiespējama.
Māra savā "Facebook" kontā dalījusies ar problēmu, ka jau tagad atgriešanās no Polijas Latvijā ir kļuvusi par teju neiespējamo misiju, turklāt ne visas Latvijas valsts iestādes ir spējušas operatīvi un kompetenti palīdzēt neapskaužamā situācijā nonākušajām studentēm. Zīmīgi, ka meitenes sāka rīkoties, lai atgrieztos mājās vēl pirms premjers paziņoja par plāniem slēgt jebkāda veida pasažieru satiksmi.
Dalāmies ar Māras Skredeles un viņas biedru problēmu nerediģētā veidā:
Piedodiet!!! Bet "Aizceļojušajiem latviešiem ir divas dienas laika atrast ceļu uz mājām,” paziņoja premjers. Šis būs stāsts par to, ka daudziem cilvēkiem tas var neizdoties.
Īsumā, esam trīs. 8.martā devāmies uz Poliju, jo bijām apstiprinātas dalībai Erasmus+ mobilitātes projektā, norises vieta aptuveni 20 km no Kielces. Šajā periodā ierobežojumi ceļošanai bija noteikti tikai uz dažām valstīm, un nevienā no konkrētajā projektā iesaistītajām valstīm COVID-19 vīruss nebija izplatījies. (Šeit kāds varētu gudri iebilst, ka varējām jau trešo aci pieslēgt un drošības labad nebraukt, bet Erasmus+ mobilitātes projektiem biļetes tiek rezervētas aptuveni mēnesi iepriekš, un ceļa izdevumi tiek segti tikai, ja izvēlētie dalībnieki tiešām projektā piedalās.). Tāpat līdz pat piektdienas pēcpusdienai nebija nekādas aizdomas, ka varētu tikt slēgtas kādas robežas. Polijas nacionālā aģentūra turpināja atļaut mobilitātes projektus.
Piektdien pēcpusdienā pēkšņi saņēmām ziņu, ka Čehija slēgs robežu, Čehijas dalībnieki nolēma doties prom. Informācija, ka Polija slēgs robežu, tika saņemta piektdien naktī, kad vairs neizdevās sazvanīt airBaltic pirms beidzās klientu apkalpošanas laiks. No vietas, kur notiek mācības, līdz Varšavai paspēt pa nakti ierasties uz AirBaltic lidojumu 9ņos no rīta arī nebija iespējams - ir jāizmanto vismaz trīs dažādi sabiedriskie transporti, no kuriem pirmais naktī nekursē.
Šodien agri no rīta sazvanot airBaltic, sākotnējā atbilde bija, ka lidojumi no Polijas notiek un nav paredzēts neko atcelt. Pēc aptuveni stundas tomēr atnāca ziņa, ka mans lidojums tiek atcelts. AirBaltic uz sitienu sazvanīt neizdevās. Nolēmām mēģināt no Polijas atgriezties ar autobusu. Vispirms norezervējām biļeti LuxExpress. Tikām līdz Kielcei, kad atnāca ziņa, ka reiss atcelts, jo Lietuva aizslēdz arī sauszemes robežas. Zvanījām uz Eurolines, mums paskaidroja, ka arī šīs kompānijas reisi uz Rīgu atcelti. Tikmēr man izdevās sazvanīt airBaltic un tika piedāvāts rītdien mēģināt atgriezties caur Amsterdamu, kaut gan operatore paskaidroja, ka arī to var atcelt. (Es joprojām esmu pateicīga airBaltic, ka viņi ar mani godīgi komunicēja un centās palīdzēt. Dalībniekiem, kas bija rezervējuši lidojumus ar LOT vai Ryanair sazināties ar šīm kompānijām vai mainīt lidojumus on-line neizdevās.) Dalībnieki no Polijas tikmēr bija apzvanījuši savus sakarus un saņēma neoficiālu informāciju, ka varētu drīzumā tikt aizslēgtas arī Polijas reģionu robežas. Bijām laimīgas, ka tikām vēl vilcienā uz Varšavu. Visas dienas garumā centāmies sazināties ar Latvijas Vēstniecību (24h tālruni), pilnīgi bez panākumiem.
Internetā izlasījām prieka vēsti no premjera, ka Latvija saviem pilsoņiem atvēlējusi divas dienas, lai izperinātu, kā atgriezties. Viss. Ja Polija aizslēgusi gaisa un dzelzceļa satiksmi, un Lietuva aizslēgusi autoceļus, kā to izdarīt, premjers nesaka.
Varšavā devāmies uzreiz uz lidostu (viens no dalībniekiem, kas dzīvoja Varšavā piedāvāja aizvest ar savu auto). Lidostā mums pateica, ka pēc pusnakts neviens reiss vairs neizlidos (izņēmums, ja kāda valsts norīko reisu savu pilsoņu atgriešanai no Polijas). Cena par biļeti LOT reisā pirms pusnakts - vairāk nekā 1160 eiro. (P.S.: Polijas reģionā, kurā uzturējāmies vismaz līdz pat šodienai neviens Covid-19 inficēšanās gadījums nebija konstatēts. Gan Kielces stacija, gan Šopēna lidosta bija praktiski izmirušas, līdz ar to risks, ka līdz šim mūsu grupiņa varētu būt kontaktējusies ar kādu inficētu cilvēku ir ļoti zems. Protams, tāpat katram gadījumam plānojam pašizolēties.)
Neilgi pirms deviņiem beidzot izdevās sazvanīt Latvijas vēstniecību, kur mums par pārsteigumu zināja par situāciju uz Polijas un Lietuvas robežām vēl mazāk nekā mēs. Pirmais ieteikums - pamēģiniet tomēr kādu lidojumu atrast. Kad izskaidroju, ka ir atcelti gan lidojumi, gan autobusi, mums ieteica mēģināt atgriezties valstī ar kādu auto un cerēt, ka Lietuva atvērs humāno koridoru, lai kaimiņvalstu iedzīvotāji vismaz varētu atgriezties savās mītnes zemēs.
Uz to arī tad tagad ceram, un mēģinām sazināties ar citiem palikušajiem latviešiem, lai kopīgi censtos tikt projām.
Šis ir stāsts, ka daudziem cilvēkiem var neizdoties atgriezties Latvijā valdības atvēlētajās 2 dienās. Un par to, ka vismaz līdz Varšavas lidostai mēs tikām pateicoties vairāku brīnišķīgu Polijas iedzīvotāju, nevis mūsējo, atbalstam. Un vēl par vienu sarunu, iebraucot Polijā. Dalībnieks no Varšavas piezīmēja, cik ļoti situācija ir mainījusies dažās dienās. Pirms dažām dienām mēs vēl dzīvojām Eiropā, kas ir atvērta visiem. Šobrīd mēs dzīvojam Eiropā, kas ir pilna baiļu un panikas. Kurā kritiski svarīgas informācijas izziņošana tiek aizkavēta līdz pēdējam. Kurā katrs ir par sevi. Kurā nezini, kam var uzticēties, uz kādu informāciju paļauties. Un neatkarīgi no tā, vai un kad mēs tiksim Latvijā, šajās dažās stundās vairākas valstis ir bezkaislīgi aizslēgušas daudz vairāk nekā to fiziskās robežas.
