Lietuvas lētā degviela var izmaksāt pavisam dārgi
Sociālajos tīklos regulāri tiek ievietotas fotogrāfijas no degvielas uzpildes stacijām Lietuvā, un dažkārt cenu starpība ir visai iespaidīga. Tiesa gan, parasti tās ir vietējās vai pat lokālas nozīmes uzpildes stacijas, un lielie tirgotāji tik zemu cenu parasti nespēj piedāvāt.
Liepājnieks Dāvis Strazds "Facebook" ievietojis Lietuvas "Jozita" cenu stenda fotogrāfiju, parakstā vēstot, ka bijis Klaipēdā un vienlaikus gribējies smieties un raudāt. Cenu starpība ar Latviju ir pārsteidzoši liela – vidēji par 20 centiem litrā lētāk.
Apšauba kvalitāti
Tiesa gan, citi sociālā tīkla lietotāji reaģējuši visai dažādi. Māris Zēbergs raksta: “Gadījās leišos 50 l bākā ar nedegošu lampiņu iespiest vēl gandrīz 50 litru – vēlāk sapratu, "Golfam" gumijas bāka.”
Cits komentētājs raksta: “Pildīties Jozitā ir tas pats, kas mēli iebāzt blenderī.”
Kaspars Segliņš apgalvo: “Šitajā piepildīju pilnu bāku, tiku līdz Liepājai, un puse bākas jau nebija.”
Jānis Bērziņš jautā: “Vai tik šī nav tā vieta, kur parasti nevar ar karti samaksāt?”
Protams, arī Latvijā dažādu uzpildes staciju cenas var atšķirties pat desmit centu robežās, bet te jāņem vērā, ka tās var būt arī noteiktu dienu vai pat stundu speciāli ieplānotas atlaides.
Pārsvarā no Mažeiķiem
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāve Ieva Ligere "Kas Jauns Avīzi" informē, ka pagājušajā gadā mūsu valstī pārdots 175 012 tonnu benzīna, 1 061 842 tonnas dīzeļdegvielas un 45 121 tonna autogāzes.
Pārsvarā visi Latvijas tirgotāji, gan lielie, gan mazie, iegādājas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā ražoto degvielu, jo tā šobrīd ir ekonomiski visizdevīgākā un kvalitātes ziņā atbilstošākā. Izņēmums ir tikai Neste, kura degvielu piegādā no savas naftas pārstrādes rūpnīcas.
Kas nosaka cenu
Teorētiski degvielas cena veidojas no tās vairumtirdzniecības cenas, piegādes izdevumiem, konkrētās valsts nodokļiem, arī servisa un kvalitātes nodrošināšanas izdevumiem. Latvijā ir arī īpašs nodoklis valsts stratēģiskās degvielas rezerves nodrošināšanai, kas ir 0,8% no cenas – kaimiņvalstīs tāda nav.
Salīdzinājumā ar Latviju, kur nupat ir paaugstināts degvielas akcīzes nodoklis, Lietuvā šobrīd degvielai jābūt lētākai par vidēji 5,5 centiem litrā, bet Igaunijā dārgākai par septiņiem līdz astoņiem centiem.
Protams, lietuvieši vēl spēj ietaupīt arī ar transportēšanas izdevumiem. Jāsaka, ka Lietuvas kaimiņi ar laba servisa nodrošināšanu neaizraujas, un par to liecina arī uzpildes staciju tualešu pieejamība – parasti tās gandrīz vienmēr ir par papildu samaksu.
Lielo tirgotāju izmaksas par servisu un apkalpošanu ir vidēji astoņi līdz desmit procenti, kāds procents nāk klāt arī par kvalitātes nodrošināšanu.
Piedevas un filtri
"Circle K" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs stāsta, ka uzņēmums jau pēc degvielas nogādāšanas savā terminālī pievieno degvielai virkni speciālo piedevu, kas uzlabo tās sadegšanu un saudzē dzinēju. Visticamāk, krietni lētākā degvielā šādu piedevu nebūs.
Uzņēmums nodrošina arī trīskāršu filtru sistēmu – viens ir pazemes cisternā, viens pašā uzpildes terminālī un viens degvielas pistolē, tajā pašā laikā nodrošinot uzpildes ātrumu apmēram 40 litru minūtē. “Ja kāds ilgstoši spēj piedāvāt degvielu ar stipri zemāku cenu, tad viņš noteikti ietaupa uz servisu, kvalitāti vai pat kaut kā spēj apiet valsts nodokļu sistēmu,” teic Titovs.
Degvielas kvalitāti var ietekmēt daudzi faktori, no gaisa kondensāta pašas automašīnas tvertnē līdz riskam, ka degvielā nonāk mehāniskas dabas piejaukumi no ilgi netīrītām un nekontrolētām pazemes cisternām.
“Visiem lielajiem degvielas tirgotājiem pazemes cisternas ir aprīkotas ar speciāliem kvalitātes mērīšanas sensoriem, bet es šaubos, ka tādi ir visiem mazajiem tirgotājiem,” piebilst Titovs.
Mažeiķos ražotā degviela atbilst visiem Eiropas Savienības noteiktajiem rādītājiem, un arī tas ir mīts, ka ar Vācijā ielietu degvielu var nobraukt vairāk kilometru – drīzāk tas tomēr būs atkarīgs no ceļa kvalitātes.
