VIDEO: šakāļi iekaro Latviju! Viņi jau manīti Rīgas pievārtē
Dabas fotogrāfs Viktors Ivanovs pirms nedēļas - 7. februārī ap pusnakti - Kalngalē nofilmējis šakāļu „uzbrukumu” vāveru barotavai. Vēl pirms desmit gadiem Latvijai tik eksotiskie dzīvnieki aizvien vairāk sev iekaro dzīvestelpu Baltijā un pat vēl tālāk uz ziemeļiem. Pērn pirmo reizi šakālis piefiksēts arī Somijā. Jauns.lv skaidro, vai mums jāuzmanās no šakāļiem?
Ivanovs Kalngales mežā piebaro un pieradina vāveres un putnus, lai pēc tam viņas varētu fotografēt. Pēdējā laikā no viņa ierīkotās barotavas, kurās atstāja cienastu vāverēm – riekstus un ķirbju sēklas, ļoti ātri sāka pazust barība. Lai nofiksētu, kas par lietu, fotogrāfs tur novietoja automātisko kameru, Rezultāts nebija ilgi jāgaida. Vispirms pie cienasta paviesojās lapsas, bet pēc tam arī šakāļu pāris.
Ivanovs Jauns.lv pastāstīja: „Pie barotavas noliktās kameras objektīvā bieži parādās peles, lapsas, stirnas. Bet pavisam nesen tika piefiksēti pavisam neparasti viesi – zeltaino šakāļu pāris. Pirmo reizi Latvijā šakālis tika manīts 2013. gada ziemā, bet tas joprojām ir ļoti rets viesis”.
Plēsējiem būs jasarūmējas un jāatbrīvo vieta šakāļiem
Zoologs, Mag. biol. Vilnis Skuja Jauns.lv skaidro, kā šakāļi Latvijā ienākuši un vai tie te ir uz palikšanu:
Zeltainais šakālis netālu no Rīgas.
— Victor Ivanov (@victorivanov_lv) February 10, 2020
Обыкновенный шакал.
07.02.2020. pic.twitter.com/N3G7KREMDm
„Šakālis nav invazīva (mūsu dabai neraksturīga, mākslīgi ievesta) suga, jo viņš pie mums ir ienācis pats ar savām kājām. Pēc ledus laikmeta Latvijas teritorijā mēs visi te esam ienākuši: citi ir aizgājuši, bet citi (arī mēs) palikuši. Bet katru gadu negādās, ka zīdītāju suga pie mums atnāk pati. Piemēram, Latvijā apmēram pirms 300 gadiem parādījās pelēkais zaķis, tāpat savulaik te nebija ne stirnas, ne laukirbes, ne daudz kā cita... arī šakāļi.
Neviens nevar izskaidrot, kas šakāļu populācijai liek izplesties uz ziemeļiem. Līdz šim viņi tā kā vairāk dzīvoja uz dienvidiem – Ukrainā, Rumānijā, Ungārijā. Tomēr kaut kas ir noticis, līdzīgi tāpat kā savulaik ar jūras kraukļiem. Šakāļi tagad pie mums ienāk gan no Ukrainas, gan Krievijas. Pirmais šakālis Latvijā tika nošauts 2013. gadā, bet pāris mēnešu pirms tam viņus konstatēja Igaunijā.
Tad arī sākās diskusija – vai tik viņi nav no kaut kurienes, piemēram, kāda zoodārza izbēguši? Bet izrādījās, ka sugas areāls pašlaik paplašinās. 2015. gadā viņi jau manīti Eiropā pie Ziemeļjūras. Pērnvasar pirmais šakālis jau tika redzēts Somijā. Tā kā process notiek ļoti plašos apmēros. Baltijas stereologu (zvēru pētnieku) konferencē 2014. gadā vienojās, ka šis process ir dabisks.
Attieksme pret šakāļiem ir dažāda. Polijā viņus nemedī, bet pie mums un Igaunijā tos atļauts medīt. Viņi konstatēti Jelgavā, Alsungā, Užavas mežos, Dienvidlatgalē, Ķemeru Nacionālajā parkā. Parasti šakāļi dzīvo kopā pa pāriem (pašreiz nav uzskaitīts, cik daudz viņu ir Latvijā, bet tiek pieļauts, ka to kopējais skaits varētu būt vairāki desmiti – red.).
Šakāļi apceļ aitkopjus. Lielai aitai viņi praktiski neko nevar izdarīt, bet jaunajiem jēriem gan. Viņi vispār „specializējas” uz jauniem dzīvniekiem, jo viņi ir mazāki nekā vilki, bet divas reizes lielāki par lapsām.
Tas, ka pie mums ir šakāļi, nekāda traģēdija nav. Plēsēji konkurē savā starpā. Piemēram, šakāļi cenšas izvairīties no teritorijām, kur dzīvo vilki, jo vilki viņus vienkārši plēš un ēd. Bet tā kā šakāļi ir lielāki par lapsām, viņi dzenā lapsas. Tas nenozīmē, ka šakālis ķers pieaugušu lapsu, bet, kad ir mazie lapsēni, kuri sāk klaiņot apkārt pa vienam, tad tie šakāļiem ir viegls medījums. Viņi atradīs savu vietu un pārējiem plēsējiem būs jāsarūmējas. Igaunijā jau novērots, ka tur, kur ir šakāļi, ir mazāk lapsu”.
