Robežsardze noraida Valsts kontroles pārmetumus par izšķērdētiem miljoniem
Valsts robežsardze (VRS) kopumā nepiekrīt Valsts kontroles (VK) secinājumiem par nelikumībām valsts robežas joslas iekārtošanā un uzturēšanā, taču sola uzlabot veicamo darbu pasūtīšanas un kontroles mehānismu.
VRS iebilst pret VK ziņojuma vairākām sadaļām, tajā skaitā par veiktajiem darbiem valsts robežas joslā gar Latvijas - Krievijas valsts robežu. Tāpat VRS nepiekrīt, ka pie iekšējām robežām nav noteikta valsts robežas josla vietās, kur robeža atrodas pa ūdenstecēm, stāstīja VRS preses pārstāve Kristīne Pētersone.
Taču VRS piekrīt un ņems vērā nepieciešamību veikt ārējā normatīvā regulējuma, kā arī turpmāk veicamo darbu pasūtīšanas, pieņemšanas un iekšējās kontroles mehānisma pilnveidošanu.
Pētersone apliecināja, ka VRS ir ierosināta dienesta pārbaude par Latvijas - Krievijas robežas joslas būvniecības uzraudzību un kontroli. Neviena amatpersona uz dienesta pārbaudes izmeklēšanas laiku nav atstādināta.
Jau ziņots, ka saskaņā ar VK secinājumiem, ierīkojot Latvijas un Krievijas robežas joslu, vismaz 7,4 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski.
Tāpat VK secinājusi, ka vismaz viens miljons eiro budžeta līdzekļu un mantas prettiesiski izlietoti Latvijas - Igaunijas un Latvijas - Lietuvas robežas joslas uzturēšanā.
VK norāda, ka dažādas neatbilstības un darba izpildes kavējumus valsts austrumu robežas joslas ierīkošanā VK revīzijās konstatējusi jau kopš 2016.gada un ir aicinājusi Iekšlietu ministriju tos novērst. Tomēr šajā revīzijā, kurā vērtēta robežas joslas infrastruktūrai un uzturēšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumība, secināts, ka, lai gan finansējums tiks izlietots pilnībā, būvniecība nav pabeigta plānotajā laikā, proti, līdz pagājušā gada 31.decembrim.
Attiecībā uz valsts austrumu robežu VK konstatējusi, ka nelikumīgi izcirsti un pazuduši koki, kā arī bijusi novēlota un apšaubāma nocirsto kokmateriālu uzskaite. Tāpat nepamatoti palielinātas robežas joslas platības, turklāt, aizstājot koka laipas ar šķeldas klājumu, nav panākta līdzekļu ekonomija. VK arī secinājusi, ka iepirkums bijis viena dalībnieka interesēs.
Valsts robežas joslas ierīkošana pie Latvijas austrumu robežas ir nacionālās drošības un Šengenas zonas ārējās robežas drošības jautājums. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem 2015.-2022.gadam piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro.
