"Expo 2020" rīkotāji sola nodrošināt paviljonu Latvijas budžeta iespēju robežās

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) lielākā pilsēta Dubaija ir vieta, kur redzams, ko iespējams uzbūvēt, ja nauda nav problēma. Valsts ambīcijas uz greznību apliecina arī pati augstākā būve pasaulē – viesnīca "Burdž Halīfa". Dubaijas prestižu Emirāti cer nostiprināt ar pasaules izstādi "Expo 2020", kas nākamgad pirmo reizi notiks Tuvajos Austrumos.

No Persijas līča valstīm Latvijai tuvākās attiecības ir tieši ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, kur atrodas arī vienīgā Latvijas vēstniecība reģionā.

Latvijas vēstnieks AAE Atis Sjanīts stāsta: "Mūsu uzdevums ir, protams, pārstāvēt Latviju ne tikai šeit, bet arī pārējā Arābijas pussalā – Saūda Arābijā, Kuveitā, Katarā, Omānā. Kā mēs zinām, visas nosauktās valstis ir pasaules bagātāko valstu divdesmitniekā."

Latvijas mērķis šajā reģionā ir veidot tirdzniecības saites, kā arī piesaistīt investīcijas. Sjanītis uzskata, ka Latvijas nepiedalīšanās "Expo 2020" varētu pamatīgi kaitēt attiecībām ar arābu valstīm.

"Ja mēs esam vieni no nedaudzajiem, pavisam nedaudzajiem pasaulē, kuri šeit nepiedalās, tad viņi izdarītu ļoti skaidrus secinājumus, un, protams, tas atstātu sekas uz ļoti tālu nākotni uz mūsu divpusējām attiecībām. Un es vēlreiz atkārtoju – ne tikai ar Emirātiem, bet visai Arābijas pussalai," atzīmēja vēstnieks.

Latvijas valdība jau sen lēmusi "Expo" piedalīties ar savu paviljonu, kam atvēlējusi 4,2 miljonus eiro. Arhitektu konkursā tika izstrādāts arī paviljona mets. Tomēr valdības lēmums paviljona organizēšanu uzticēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK) izrādījās kļūdains. Darbi kavējās, un valdība līgumu ar kameru lauza. Šonedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV") devās uz AAE, lai vienotos par veidu, kā Latvija izstādē piedalīsies. Nemiro stāsta, ka arābi piekrituši Latvijas paviljonu uzbūvēt paši, kuru Latvija pēc tam īrēs.

"Arābu puse vēl rēķina vairākas sadaļas, kas ir saistītas arī ar uzturēšanu. Izstāde notiks 2020. gadā, un vēl 2021. gadā. Ir ļoti būtiski, kādus materiālus mēs izmantosim. No tā arī ir atkarīgas izmaksas. Rupji rēķinot, tās varētu samazināties trīs reizes," skaidroja ministrs.

Šobrīd "Expo" teritorija ir 4 kvadrātkilometrus liels būvlaukums. Diemžēl izstādes rīkotāji ir ļoti strikti. Rīkotāji ir aizlieguši filmēt Latvijas paviljona vietu. Vienīgais pleķītis, ko filmēt ir atļauts, ir pabeigtais laukums tā sauktajā Ilgtspējas zonā.

Rīkotāji striktos filmēšanas noteikumus pamato ar drošību – visapkārt darbojas smagā būvniecības tehnika, tāpēc būvlaukumā drīkst atrasties tikai strādnieki. Par sadarbību ar Latviju atbildīgais "Expo" pārstāvis Madžids Alsuvaidi norādīja, ka Latvijas piedalīšanās modelis atšķirsies no citām valstīm. Tas gan neesot nekas unikāls, jo ar dažādām problēmām saskaras arī citi.

"Mēs ar katru dalībnieku strādājam individuāli un atbalstām viņus, lai pārvarētu dažādus šķēršļus. Mēs cieši strādājam ar Latvijas Ekonomikas ministriju, lai nodrošinātu, ka Latvija "Expo" piedalās.

Ministrija īres paviljonu lūgusi novēloti, taču strādāsim, lai to nodrošinātu jūsu budžeta iespēju robežās," teica Alsuvaidi.

"Viņi vēlas šo pasākumu ļoti krāšņu, globālu, iespējams, neatkārtojamu. Protams, ka mūsu kā Eiropas Savienības dalībvalsts līdzdalība viņiem ir būtiska," piebilda ekonomikas ministrs Nemiro.

Par paviljona īres nosacījumiem puses nestāsta tāpēc, ka sarunas turpinoties. "Expo" pārstāvis gan apliecināja, ka pēc izstādes Latvijas paviljons tiks demontēts, jo turpmākajos teritorijas plānos tas neiederas. Ekonomikas ministrs Nemiro neslēpa, ka paviljona izskats atšķirsies no iepriekš plānotā, taču dizaina koncepts tikšot saglabāts, un jauns konkurss arhitektiem nebūs jārīko.

"Expo 2020" atklāšana notiks nākamā gada 20. oktobrī.