Vairāk nekā 20 000 skolēnu visā Latvijā saņēmuši atbalstu, lai nepamestu mācības
Divu gadu laikā, kopš Latvijā tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts "Pumpurs", vairāk nekā 20 000 skolēnu 500 izglītības iestādēs saņēmuši atbalstu, lai nepārtrauktu mācības pirms laika, pavēstīja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāve Liene Bērziņa.
Kopš 2017.gada Latvijā tiek īstenots projekts "Pumpurs" ar mērķi samazināt to skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības. Pēc Bērziņas paustā, laika posmā no projekta sākuma līdz 2019.gada beigām projektā ir iesaistījušās vairāk nekā 500 izglītības iestādes un šajā laika posmā kopumā izveidoti virs 30 000 individuālā atbalsta plānu.
Viņa norādīja, ka izglītības iestāžu darbinieki, kuri ikdienā strādā ar projektā iesaistītajiem skolēniem uzsver, ka lielai daļai jauniešu ir uzlabojies psihoemocionālais stāvoklis - šie skolēni ir sākuši justies drošāk, kas savukārt viņiem palīdz celt pašapziņu un iekļauties vienaudžu kolektīvā.
Projekta ietvaros no 2019.gada septembra līdz 2020.gada februārim tiek veikts projekta starpposma pētījums, lai noskaidrotu ietekmi un sasniegtos rezultātus attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. Starpposma pētījuma ietvaros uz šo brīdi ir veiktas trīs apjomīgas aptaujas - pašvaldībās, izglītības iestādēs, kā arī veikta skolēnu vecāku aptauja, kurā piedalījās 2004 vecāki, un vairāk nekā 80% visās aptaujāto grupās, atzīst, ka projekta "Pumpurs" ietekme ir ļoti nozīmīga un sniedz būtisku atbalstu skolēniem.
Bērziņa stāstīja, ka iesaistīto iestāžu skaits kopš projekta sākuma 2017.gadā ir pieaudzis 2,6 reizes, no 163 izglītības iestādēm līdz 438 izglītības iestādēm. Tāpat viņa uzsvēra, ka pēdējo trīs mēnešu laikā, papildu jau projektā esošajām izglītības iestādēm, atbalstu skolēniem sniedz vēl 90 izglītības iestādes, kas ļauj palīdzēt mazināt dažādus riskus - vēl 6409 skolēniem, kas mācās šajās izglītības iestādēs.
Visbiežāk, projekta ietvaros sniegtais atbalsts ir saistīts ar dažāda veida konsultācijām - gan mācību priekšmetu konsultācijas, gan konsultatīvais atbalsts no dažādiem iesaistītajiem speciālistiem, piemēram, skolas psihologs, sociālais pedagogs un klases audzinātājs. 2018./2019.mācību gadā konsultācijas un konsultatīvais atbalsts veidoja 74% no individuālā atbalsta pasākumiem kopā.
Otra atbalsta pasākumu grupa, ko saņem mērķa grupas izglītojamie ir ekonomiskais atbalsts, kā ietvaros skolēniem tiek apmaksātas sabiedriskā transporta izmaksas nokļūšanai uz un no mācības iestādes, ēdināšana, naktsmītnes, individuālie mācību līdzekļi un citas nepieciešamības.
Kopumā iepriekšējā mācību gadā psihologi projektā iesaistītajās izglītības iestādēs ir snieguši atbalstu 17 063 stundu garumā, savukārt konsultatīvo atbalstu 2018./2019.mācību gadā no sociālā pedagoga skolēni saņēmuši vairāk nekā 12 000 stundu garumā.
Aplūkojot mācību priekšmetus, kuros skolēniem sniegts atbalsts 2018./2019.mācību gada otrajā semestrī - augšgalā gan vispārizglītojošās, gan profesionālās izglītības iestādēs ir matemātika, norādīja IKVD pārstāve. Otrā vieta sniegto konsultāciju stundu skaita ziņā ir latviešu valoda, turpretī trešā vieta - angļu valoda.
Visbiežāk minētais risks, kas kļuvis par iemeslu skolēna iesaistīšanai projektā ir ar mācību vidi un izglītības iestādi saistīts risks. 74% no visiem atbalsta pasākumiem saistīti ar šo risku grupu. Bērziņa skaidroja, ka šajā riska grupā ietilpst tie, kuriem ir grūtības mācību satura apguvē un tie ir - 48,4%, zemi mācību sasniegumi - 17%, iekavēts mācību saturs - 15,2%, uzvedības problēmas - 4,1%, valodas barjera - 3,6%, neattaisnoti mācību kavējumi - 3%.
Otra risku grupa, kas visbiežāk tiek norādītā par pamatu atbalsta sniegšanai ir ekonomiskie riski un tie lielākoties saistīti ar nepietiekamiem finansiālajiem resursiem pamatvajadzību nodrošināšanai, apgrūtinātu nokļūšanu izglītības iestādē, nespēju ģimenē nodrošināt individuālo mācību līdzekļus u.c. Šajā riska grupā atrodas 21% projektā iesaistīto.
Bērziņa skaidroja, ka visbiežāk Sociālās vides un veselības risku grupā, kas sastāda 5% no visiem atbalsta pasākumiem, tiek minēti tādi riski kā invaliditāte -16,1%, speciālās vajadzības - 16,1%, slims vecāks vai cits tuvinieks - 13,5%, kā arī grūtniecība un/vai mazs bērns - 10,7%. Ar ģimeni saistītie riski visbiežāk tiek skaidroti ar konfliktējošām attiecībām skolēna ģimenē - 20,3%, kā arī vecāku atbalsta trūkumu mācību procesā - 14,3%, vecāku darbs citā pilsētā vai valstī - 13,1.%, kā arī vecāku atkarības problēmas - 8,4% gadījumu.
Vecāki, kuru bērni ir iesaistīti projektā un saņem atbalstu atzīstot, ka dalība projektā palīdz bērnam uzlabot sekmes un apgūt mācību vielu, pauda Bērziņa. Tāpat daļa vecāku norādot, ka komunikācija par projekta aktivitātēm ar bērniem ir pozitīvi iespaidojusi kopējo komunikāciju ar bērnu vai aizbilstamo.
