Rosina stingrākas prasības universitātes statusa saņemšanai. Pašreiz tām atbilst 4 augstskolas
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt stingras prasības universitātes statusa saņemšanai, tostarp paredzot, ka studentu skaits ir vismaz 4000, vismaz 65% akadēmiskā personāla ir doktora zinātniskais grāds un zinātniskā darbība ir aprobēta ar starptautiski atzītām publikācijām, to paredz IZM koncepcija par augstskolu tipoloģijas ieviešanu.
Koncepciju šodien parlamenta Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijā prezentēja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone un Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).
Koncepcija paredzēts dalīt augstākās izglītības institūcijas universitātēs un augstskolās, kuras savukārt tiktu iedalītas vēl četrās apakšgrupās.
Plānots, ka universitātes statusa saņemšanai atbilstoši jaunajām prasībām kvalificētos četras augstākās izglītības iestādes - Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Lai saņemtu universitātes statusu, rosināts noteikt, ka augstākās izglītības iestādē jābūt vismaz 4000 studentiem, regulāri tiek piešķirti doktora grādi, zinātniskā darbība aprobēta ar starptautiski atzītām zinātniskajām publikācijām un vismaz 65% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds.
Koncepcija paredz, ka universitātēs ir būtiski attīstīta zinātniskā pētniecība vairākās nozarēs un tiek īstenots zinātnē balstīts studiju process ar orientāciju uz augstākā līmeņa studijām. Universitāšu uzdevums būs nodrošināt Latvijas zinātnes attīstību, neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi, kā arī plaši izplatīt šādu darbību rezultātus mācību, publikāciju vai zināšanu pārneses veidā.
Uzdevumu izpildi, zinātniskās darbības rezultātus, studiju kvalitāti, absolventu konkurētspēju un inovatīvo darbību vērtēs starptautiskā salīdzinājumā pēc vienotiem kritērijiem ar vadošajām pasaules universitātēm.
Savukārt augstskolas IZM un Ašeradens piedāvā iedalīt vēl četrās apakšgrupās - nozaru augstskolas, reģionālās augstskolas, mākslu augstskolas un drošības un militārās jomas augstskolas.
Viņaprāt, visām 52 augstākās izglītības iestādēm neesot jākļūst par starptautiskās līgas spēlētājām - universitātēm, jo tas ir ļoti dārgs process. "Tipoloģijas mērķis ir izveidot nošķīrumu, kam to darīt un kam nē," skaidroja deputāts.
Koncepcijā norādīts, ka nozaru augstskolu grupā ietilptu tās augstskolas, kas koncentrējas konkrētas nozares studiju procesa un zinātniskās darbības īstenošanā. Reģionālo augstskolu grupā atrastos augstskolas ar izvietojumu reģionā un orientāciju gan uz valsts, gan reģiona līmeņa aktuālajām studiju un zinātnes jomām. Tām jābūt izvietotām ārpus Rīgas un studiju darbības jomām jābūt maksimāli pielāgotām reģiona vajadzībām.
Mākslu augstskolu klasifikācijā ietilptu tās augstākās izglītības iestādes, kurās ir specializācija mākslās un specifiskas prasības zinātniskās darbības un doktorantūras īstenošanas jautājumos. Šajā apakšgrupā vismaz 20% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds.
Turpretī drošības un militārās jomas augstskolu grupā ietilptu Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, proti, augstskola ar specializāciju militārajā jomā un specifiskām prasībām akadēmiskā personāla ievēlēšanā.
Kā paredz koncepcija, lai pretendētu uz augstskolas statusu, augstākās izglītības iestādē jābūt attīstītai zinātnei un studijām vismaz vienas studiju programmas tematiskajā grupā un zinātņu nozarē, doktora studiju programmas tiek īstenotas tikai tajās zinātnes jomās, kurās augstskola spēj uzrādīt zinātniskos rezultātus, kas atbilst starptautiska līmeņa prasībām un vismaz 50% no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām jābūt doktora zinātniskajam grādam.
Ašeradens skaidroja, ka arvien aktuālāks kļūst jautājums par augstskolu konkurētspējas un efektivitātes paaugstināšanu. Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz augstskolām jaunā tipoloģija nosaka to, ka augstskolām ir izteikta specializācija attiecīgās industrijas prasību apmierināšanai un lielākā daļa augstskolas kapacitātes tiek koncentrēta vienā vai neliela skaita studiju virzienos. Viņš uzskata, ka augstskolām ir jāgatavo savas nozares profesionāļus, kas nepieciešami darba tirgū.
Viņš stāstīja, ka plānotā statusa piešķiršanas procedūra varētu būt sekojoša - valdība atvērs reģistru un trīs gadu laikā augstākās izglītības institūcijas reģistrēsies pie universitāšu klasifikācijas vai augstskolu klasifikācijas un tam sekos akreditācijas process. Tad iestādes novērtēs savu atbilstību, kurā klasifikācijas grupā sevi redz un nonāks valsts reģistrā. Plānots akreditāciju noteikt uz sešiem gadiem.
Viņš minēja, ka nākotnē varētu rasties jautājums par akreditācijas modeļa maiņu, kā arī nepieciešama diskusija par to, ka jāapvieno Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likumu, tomēr tā esot diskusija citai reizei.
Tāpat Ašeradens pastāstīja, ka "karstākais" diskusiju objekts koncepcijas izstrādes gaitā bijis jautājums par koledžām. Viņš skaidroja, ka piekrīt IZM redzējumam un koledžām nav jābūt Augstskolu likumā, bet Profesionālās izglītības likumā. Viņu par šādu pozīciju esot pārliecinājusi Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās, kura uzstājusi, ka atstāt koledžas Augstskolu likumā būtu neprāts, ņemot vērā to, ka nākamajā periodā Eiropas fondu lielākais finansējums būs tieši profesionālajai izglītībai un koledžas būtu profesionālās izglītības augstākais punkts.
Jansone uzsvēra, ka satraukums par koledžām ir vislielākais, jo tur ir nepieciešama izvērstāka diskusija. Ašeradens pievienojās un norādīja, ka augstskolu iedalījumu un koledžu atdalījumu no Augstskolu likuma var tagad neīstenot un ļaut visām izglītības iestādēm konkurēt, tomēr, viņaprāt, "tam esot labs pamats".
Otrs jautājums bijis par privātpersonu dibinātām augstākās izglītības iestādēm, kurām Saeimas deputāta ieskatā nevajadzētu attiecināt citādāku pieeju.
Saeimas deputāte Evija Papule (S) vaicāja, vai universitātes saņems lielākas valsts investīcijas jeb ieguldījumus no budžeta un vai būs kādas soda sankcijas, ja universitātei neizdosies sasniegt līgumā noslēgtās prasības. Jansone skaidroja, ka ieguldījumi būs lielāki, kā arī, ja prasības netiks sasniegtas, tad iedarbosies sankciju sistēma un ieturēs noteiktu procentu no gada finansējuma, kuru atgriezīs, ja rādītājs tiks sasniegts.
IZM Parlamentārā sekretāre Anita Muižniece (JKP) norādīja, ka šis ir labs rezultāts, tomēr viņa skeptiski raugās uz ieceri dalīt augstskolas vēl četrās apakšgrupās.
Arī apakškomisijas priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (AP) piekrita tam, ka tā ir atbalstāma iecere un pauda atzinību, ka lielu pretrunu par šo koncepciju neesot, vienīgi uzsvēra, ka nepieciešama atsevišķa saruna par un ar koledžām, kā arī konkrēti par koncepcijā iekļautajiem kritērijiem.
Ašeradens rezumēja, ka tipoloģijas mērķis ir padarīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu efektīvāku un spējīgu nodrošināt daudzpusīgu valsts tautsaimniecības izaugsmi, norādot katras augstākās izglītības institūcijas tipa lomu šī uzdevuma izpildē, kā arī veicināt zinātnisko izcilību un attīstību universitāšu ietvaros.
Viņš arī solīja, ka februārī likumprojekts jau varētu parādīties komisijas dienaskārtībā, savukārt Muižniece norādīja, ka tas būtu "ar lielu optimismu" noteikts termiņš.
