Politiķi sporta organizāciju spicē: visvairāk Basketbola savienībā un LOK
Politiķi ir bieži izvēlētas figūras sporta organizāciju vadībā, un no vadošajām sporta organizācijām visvairāk politiķu ir redzami Latvijas Basketbola savienības, kā arī Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadībā, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Šobrīd dažādu vadošu sporta biedrību galvgalī vien – atzītajās federācijās, Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP) un LOK, atrodas vairāk nekā trīsdesmit esošo un bijušo politiķu. Daži no viņiem atrodas vienlaikus vairāku sporta organizāciju spicē.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens plāno kandidēt uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu. Taču par to, vai politiķiem un arī citām valsts amatpersonām vajadzētu paralēli pamatdarbam ieņemt šādus posteņus sportā, diskusijas uzvirmoja jau pēc tam, kad KNAB šovasar aizturēja Nacionālās apvienības politiķi Baibu Broku, aizdomās par rīcību uzņēmēja interesēs, atlīdzību jeb kukuli formējot kā ziedojumu Latvijas Biatlona federācijai.
Latvijā šobrīd ir 95 atzītās sporta federācijas. No tām lielākā politiķu koncentrācija sastopama Latvijas Basketbola savienībā (LBS). LBS ieņēmumi pērn bija apmēram 3,8 miljoni eiro, gadu iepriekš – 3,2 miljoni. Daļa līdzekļu nāk no publiskā finansējuma. Savukārt lielākie ziedotāji pērn bijuši “Olympic Casino Latvia” (65 000 eiro), ““Ventspils nafta” termināls” (60 000 eiro) un SIA “Domenikss” (50 000 eiro).
LBS padomē ir 10 esošie vai bijušie politiķi: Andris Ameriks (GKR), Solvita Āboltiņa (JV), Mārtiņš Bondars (AP!), Aigars Kalvītis, Ojārs Kehris, Imants Parādnieks (NA), Aigars Štokenbergs, Jānis Urbanovičs (S), Aivars Lembergs (LunV) un Laila Spaliņa (LA); kā arī politikai pietuvinātā Iveta Strautiņa-Ušakova.
“Sabiedrības pārraudzības procesu neviens labāk nemāk kā politiķi, jo profesionāli nodarbojas ar to ikdienā,” saka LBS padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.
Vienlaikus ar politiķiem padomē ir arī vairāki uzņēmēji. Tai skaitā Armands Garkāns, kuru KNAB pratināja tā sauktās būvnieku karteļa lietas ietvaros. Bet korupcijā apsūdzētais Māris Martinsons padomes sēdes gan vairs neapmeklējot, turklāt viņam aizliegts tikties ar citu padomes locekli – Andri Ameriku. Daļu no basketbola LBS padomes locekļiem izraugās organizācijas prezidents – Valdis Voins, bet daļa padomē nonāk kā Latvijas labāko klubu pārstāvji. Voina ieskatos padomes sastāvu nav pamata kritizēt.
“Šeit jau padome nav aicināta ne spēlēt, ne trenēt (..) Viņiem ir cits uzdevums. Viņiem būtu jāmēģina atbalstīt, lai mēs varam kaut kādā saprātīgā termiņā uzbūvēt jaunu basketbola zāli Rīgā, kas mums virzās, vai vēl kaut kādas globālas lietas,” saka LBS prezidents Valdis Voins.
Voins kā pirmo argumentu bijušo Saeimas deputātu – Āboltiņas un Parādnieka, uzaicināšanai darbam padomē min faktu, ka viņu bērni spēlē basketbolu. Savukārt Urbanovičs pats ir izbijis basketbolists. Taču ir skaidrs, ka no viņiem tiek gaidīts lobija darbs. Parādnieks intervijai laiku neatrada, sakot, ka par sportu nav laika domāt, un neatbildēja arī uz rakstiski nosūtītiem jautājumiem. Urbanovičs neslēpj, ka tieši atrašanās politikā ir īstais iemesls viņa uzaicināšanai basketbola savienības padomē. “Viņi meklēja atbalstu no Saeimas frakcijām – sen, sen, un tad viņi no frakcijām skatījās cilvēkus, kuriem ir kāds sakars, vai ir bijis (kā par mani) kādreiz ar basketbola spēlēšanu. Manā skatījumā tas gan viņiem varbūt arī kaut kur palīdz. Bet vienlaicīgi tas arī traucē. Man personīgi tas traucē, un es divus gadus jau prasu Voina kungam, lai viņš mani neliek. Es negribu, un es demonstratīvi neeju uz turieni, tāpēc, ka man tas traucē personīgi, un es nevaru atbildēt par lēmumiem Basketbola savienībā un tā tālāk,” LTV raidījumam “de facto” saka Urbanovičs.
Basketbola savienības valdē ir vēl viens politiķis – Edgars Jaunups. Gan viņš, gan daļa pārējo nosaukto politiķu vispirms kļuvuši par politiķiem un tikai pēc tam saistījušies ar sporta organizācijām. Tas nozīmē, tieši atrašanās politikā bijis izšķirošs faktors, lai gūtu ietekmi arī sporta nozarē. Jaunups noliedz, ka politiķus interesētu caur sportu plūstošā nauda, jo īpaši ziedojumos saņemtā, lai gan senāk par tādu praksi esot dzirdēts.
“Šeit drīzāk mēs varam runāt par kaut kādām labvēlībām pret to cilvēku, kurš veicināja to lēmumu – piemēram, uzaicina uz sacensībām, apmaksā biļeti, lai piedalītos, šāda veida gadījumi. Jā, arī nav labi, īpaši, ja mēs runājam par politiķiem, mazāk par uzņēmējiem. Ja uzņēmējs noziedojis savu naudu un federācija tāpēc viņu uzaicina uz Eiropas čempionātu, apmaksā biļetes - pilnīgi normāli. Tā ir vienkārši ilgtermiņa darbība, lai šo ziedotāju kaut kādā ziņā arī noturētu - tāda emocionālas piesaistes izveide,” saka Jaunups.
Politiķi atrodami arī Latvijas Sporta federāciju padomes un LOK vadībā. Tās ir jumta organizācijas, caur kurām iziet liela daļa no valsts budžeta piešķirtā finansējuma sportam. Piemēram, premjera padomnieka Jāņa Upenieka vārds atrodams starp šo abu organizāciju amatpersonām. “Protams, ņemot vērā manu pieredzi, arī Saeimas Sporta apakškomisijā, es vēlējos šīs zināšanas likt lietā, un tāpēc arī kandidēju uz šiem amatiem. Federāciju biedri to novērtēja, atbalstīja manu dalību un virzību, strādāšanu šo mērķu sasniegšanā, lai atrautu aizvien vairāk bērnus no televizoriem, planšetdatoriem,” saka Upenieks.
LOK izpildkomitejā atrodami astoņu politiķu vārdi – Raimonds Bergmanis (ZZS), Uldis Sesks (LP), Jānis Baiks (JV), Jānis Upenieks (V), Aivars Lembergs (LunV), Andris Rāviņš (ZZS), Baiba Broka un Raimonds Rublovskis (Saskaņa). Piemēram, Lembergs šai amatā stājies jau pirms 23 gadiem, bet Rāviņš – 16. Izpildkomiteju ievēl no federāciju virzītiem pārstāvjiem. Un pēdējo reizi Lembergu kā savu kandidātu virzīja Futbola, Golfa un Taekvando federācijas. Politiķis Raimonds Bergmanis izpildkomitejā nonāca laikā, kad viņš bija aizsardzības ministrs. Viņu virzīja Badmintona, Golfa un Peldēšanas federācijas. “Viņi saskatīja droši vien iespēju, ka es varu kaut kādā veidā ietekmēt sporta attīstību valstī (..) Nav jābūt kontaktam ar šīm federācijām, ir jāmīl jebkurš sporta veids, kas šobrīd atzīts,” saka Bergmanis.
Latvijas Olimpiskās komitejas ieņēmumi aizvadītajā gadā bija 8,4 miljoni eiro, aptuveni pusi no tā veido dotācijas no valsts un pašvaldību budžetiem. Lielākie ziedotāji pērn bija Latvijas Valsts meži (612 000 eiro), Latvijas Mobilais Telefons (150 000) un LNK (25 000).
“Es domāju, ka pašvaldību atbalsts sportam ir kļuvis vēl vajadzīgāks un vēl nepieciešamāks kā līdz šim, tāpēc es nedomāju, ka būs lielas izmaiņas, jo sporta organizācijas šajā laikā, kad ir samazinājušās arī sponsorēšanas iespējas sportam, kļūst arvien atkarīgākas gan no valsts budžeta, gan no pašvaldību atbalsta. Tādēļ es domāju, ka pašvaldību pārstāvji joprojām būs izvirzīti un arī tiks ievēlēti LOK izpildkomitejā,” saka LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.
Nākamā Latvijas Olimpiskās komitejas vadības pārvēlēšana paredzēta nākamgad. Un, ņemot vērā, ka pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām politiskā skatuve ir ievērojami pārkārtota, pastāv zināma intriga, vai un kā mainīsies arī politiķu klātesamība sporta pārvaldībā.
Jau janvārī beidzas pilnvaru termiņš esošajai LBS vadībai. Voins uz prezidenta amatu vairs nepretendēs. Uz šo amatu pretenzijas pieteikusi bijusī basketboliste un Jaunupa partijas biedre Anete Jēkabsone-Žogota.
