Reirs atklāj, ka apsvērta iespēja atsevišķām grupām bezdarbnieka pabalstu nemaz nepiešķirt

Reirs pastāstīja, ka panāktais rezultāts ir kompromiss, jo sākotnējais variants esot bijis cits - pabalsta ilguma samazināšana līdz sešiem mēnešiem, vienlaikus apsverot iespēju atsevišķām kategorijām tādu nemaz nepiešķirt. Ministrs skaidroja, ka sociālajās iemaksās iezīmēta virkne "ļoti pamatīgu lietu", piemēram 1% veselības aprūpei.

Ministrs skaidroja, ka samazinoties bezdarbnieka pabalsta līdzekļiem, slimības pabaltam tie pieaugs par 30 miljoniem eiro. "Pēc [opozīcijas] loģikas būtu jāpalielina slimības pabalstiem nodoklis, bet mēs šādu ceļu neiesim. Māmiņu algām arī nav palielināts sociālais nodoklis ne par vienu procentu. Tāpēc pieņemti citi līdzsvarojošie mehānismi, lai nodrošinātu visu nozaru darbību," sacīja Reirs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu.

Par šiem grozījumiem nobalsoja 55 deputāti, savukārt 32 parlamentārieši balsoja pret.

Pret šo ieceri asi iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Līdz ar grozījumiem samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un veiktas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

LM uzsvēra, - ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā "Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam" noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.

Pret minēto priekšlikumu iestājās opozīcijas deputāti, uzsverot, ka šāds risinājums nav pareizs. Opozīcijas partiju frakcijas rosināja atteikties no pirmajā lasījumā atbalstītajām normām, taču komisijas vairākums šādus priekšlikumus noraidīja.

Vienīgais atbalstītais priekšlikums, kura autors ir LM, paredz, ka grozījumi saistībā ar bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu attiecināmi arī uz personām, kuras bezdarbnieka statusu pirmreizēji ieguvušas līdz 2019.gada 31.decembrim.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) brīdinājusi, ka bezdarbnieku pabalstu samazināšana darbiniekam nozīmēs arī mazāku pensiju nākotnē.

Vērtējot šo priekšlikumu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns paudis, ka "tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari".

Baldzēns uzskata, ka darbinieki, kuri šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku situācijā, tostarp tiek dots signāls - nemaksājiet, jo valstij nevar ticēt.

Šie likuma grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta paketē.