Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
scanpix

Latvijai "iedalīto" planētu rosina nosaukt par Staburagu, bet tās zvaigzni dēvēt par Liesmu 4

Sabiedrība
10. oktobrī 07:18 2019. gada 10. oktobrī 07:18
Jauns.lv / LETA
Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) rīkotajā balsojumā par piemērotāko vārdu citplanētai un tās zvaigznei atzīti vārdi Staburags un Liesma, aģentūru LETA informēja biedrībā.

Starptautiskā Astronomijas savienība savā 100.gadadienā katrai dalībvalstij dod iespēju izvēlēties vārdus vienai citplanētai jeb eksoplanētai un zvaigznei, ap kuru tā riņķo. Latvijai šīs vasaras laikā bija jāizlemj, kā saukt zvaigzni "HD 118203" un ap to riņķojošo planētu.

Šovasar Latvijas Universitātes portālā divu mēnešu garumā tika pieņemti vārdu ierosinājumi, bet no 6.septembra līdz 7.oktobrim ikviens varēja balsot par vārdu došanas komisijas desmit atlasītiem vārdu komplektiem.

Visvairāk balsu saņēma priekšlikums dot citplanētai vārdu Staburags, bet zvaigznei - Liesma. Kā norāda LAB, saskaņā ar oriģinālo vārdu komplekta "Liesma un Staburags" pieteikumu šie vārdi ir doti par godu latviešu skolotāja un dzejnieka Frīdriha Mālberģa (1824-1907) poēmai "Staburags un Liesma".

Otrajā vietā ierindojās priekšlikums dot citplanētai vārdu Laima, bet zvaigzni nodēvēt par Austru, bet trešajā vietā palika priekšlikums citplanētu nosaukt par Māru, bet tās zvaigzni - par Laimu. Kopumā balsošanas laikā tika saņemtas 2040 balsis.

Saskaņā ar Starptautiskās Astronomijas savienības noteikumiem, ne vēlāk kā līdz novembra sākumam valstīm ir jāinformē tā par valstī veiktajām izvēlēm - par trijiem visvairāk balsis ieguvušiem komplektiem. Citplanētai un zvaigznei jābūt nosauktām atbilstoši visvairāk balsis ieguvušajam komplektam, tomēr savienības iebildumu rezultātā, piemēram, ja tiek secināts, ka vārdi sakrīt ar citu valstu piedāvājumu, var apstiprināts nākamais priekšlikums atbilstoši iegūto balsu skaitam.

Apstiprinājumu par vārdu oficiālo statusu Starptautiskās Astronomijas savienība plāno sniegt šī gada decembra beigās.

Zvaigzne "HD 118203" ir novērojama Latvijā visu gadu. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Zvaigzne meklējama viegli atpazīstamajos Lielajos Greizajos Ratos, kas ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja. Vizuāli šī figūra atgādina ūdens smeļamo kausu, un tā divas malējās zvaigznes parasti izmanto Polārzvaigznes atrašanai.

Savukārt planētu pie zvaigznes "HD 118203" 2006.gadā atklāja astronomu grupa Ronaldu da Silvas (Ronaldo da Silva) vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija).

Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne "HD 118203" pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta ir tā saucamais karstais jupiters - tā ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru un atrodas stipri tuvu pie zvaigznes.

LAB apvieno astronomijas profesionāļus un interesentus, lai popularizētu astronomiju. LAB biedri piedalās žurnāla "Zvaigžņotā Debess" veidošanā, vada debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un organizē regulāras informatīvas sanāksmes. 

Citi šobrīd lasa

Tūrists Ķīnā nofilmē savādu zivi "ar cilvēka seju" 8
Ātrie triki biroju dāmām: kā no pusgariem matiem 3 minūtēs uztaisīt elegantu frizūru
VIDEO: kaķis pēdējā brīdī izglābj bērnu no nokrišanas pa trepēm 3
Skatīt visus komentārus

Герцогиня Меган спровоцировала волну слухов о второй беременности

Ей исполнилось бы 84: Филипп Киркоров возложил цветы на могилу Людмилы Гурченко