Bezpajumtnieku iecienītajiem odekoloniem cenu, visticamāk, tomēr necels
Lai cīnītos ar lētā odekolona un kosmētisko līdzekļu lietošanu apreibināšanas nolūkā, Veselības ministrija (VM) vēlas sākt diskusijas par to cenas palielināšanu, pieļaujot arī parfimērijas izstrādājumu aplikšanu ar akcīzes nodokli. Tomēr Finanšu ministrijā (FM) un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) šādu iespēju vērtē noraidoši, vēsta LNT Ziņas.
VM patreiz izstrādā Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas valsts programmu un tajā ietverts priekšlikums par dažādu kosmētisko un dezinfekcijas līdzekļu ierobežošanu, ja tos izmanto apreibināšanas nolūkos. VM norāda, ka izskanējis variants par parfimērijas izstrādājumu aplikšanu ar akcīzes nodokli. "Jā, it īpaši no VID un FM pēdējos gados šis jautājums tiek aktualizēts, droši vien arī tāpēc, ka valsts budžetam garām iet šie nodokļi," LNT Ziņām skaidro VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa. "Mēs piekrītam, ka kāds risinājums ir jāmeklē, bet tas nav izdarāms tūlīt un te ir jāizvērtē gan citu valstu pieredze, gan tas, ko varam izdarīt Latvijā, lai nestu vairāk ieguvumu nekā zaudējumu," norāda Līviņa.
Tomēr VID šādas diskusijas uzsākšanu pagaidām neatbalsta: "VID nav nācis klajā ar šādu iniciatīvu. Un kas attiecas uz nodokļu likmēm, kādam piemērot vai nepiemērot nodokli, tā nav VID kompetence," LNT Ziņām norādīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.
Un arī FM uzsver, ka šis jautājums nekad nav bijis tās dienas kārtībā: "Lietuvā ir bijuši tādi mēģinājumi, bet tur patlaban ir tiesvedības process - kosmētikas ražotāji tiesājas, jo kosmētikas preču patēriņš nav domāts iekšķīgai lietošanai. Līdz ar to tas ir atbrīvots no akcīzes nodokļa, arī ES kopējā direktīva neparedz kosmētikas preču aplikšanu ar akcīzes nodokli," skaidroja FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš uzsvēra, ka FM dienas kārtībā neesot jautājuma par kosmētikas preču aplikšanu ar akcīzes nodokli.
Bezpajumtnieki ar "odierīšiem" tikai salāpās
Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna gan atzīst, ka Latvijā alkoholisma problēma pieaug, taču risinājums gan nebūtu jāmeklē šādā virzienā. "Pacientu, kas lieto kosmētiskos līdzekļus ir ļoti maz, mēs divus-trīs tādus gadā redzam un parasti tie ir pacienti bez noteiktas dzīvesvietas. Viņi paģiru lāpīšanai nopērk, bet nekādā ziņā tā nav kā liela problēma," LNT Ziņām stāsta Stirna. "Lielāka problēma ir nelegālā alkohola tirdzniecība, kur tirgo spirtu, degvīnu, to visu tirgū varam redzēt un to mūsu pacienti lieto," atzīst narkoloģe. Tā vietā, lai ierobežotu kosmētiskos līdzekļus, speciālisti iesaka apkarot nelegālo alkoholu un celt akcīzi stiprajam alkoholam.
