LPS arī pēc Daugavpils izstāšanās turpinās strādāt pie reģionālās attīstības jautājumiem
Arī pēc Daugavpils domes lēmuma izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizācija turpinās strādāt pie reģionālās attīstības jautājumiem, sacīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS).
Viņš norādīja, ka reģionālā attīstība ir svarīga ne tikai pašvaldību, bet visas valsts attīstības griezumā. "Turpināsim vērst uzmanību arī uz kritisko autoceļu stāvokli un aicināsim Satiksmes ministriju sakārtot vietējās nozīmes ceļus. Arī šajā jomā darbs turpināsies," teica Kaminskis.
Viņš arī piebilda, ka, neraugoties uz Daugavpils lēmumu izstāties no LPS, nebūs tā, ka, risinot pašvaldību jautājumus, savienība pēkšņi Daugavpilij "ies ar līkumu". "Mēs risinām jautājumus, kas ir svarīgi visām vietvarām, un skaidrs, ka tie skars arī Daugavpili. Nebūs tā, ka viņus izdalīsim ārā no kopējās sistēmas," pauda LPS priekšsēdis.
Kā ziņots, Daugavpils dome ceturtdien atbalstīja pilsētas izstāšanos no LPS.
Pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S) biedrībai pārmeta pārāk mazu iesaistīšanos jautājumā par administratīvi teritoriālo reformu, tāpat netiekot aizstāvētas pašvaldību intereses valsts nostājā par 1.-4.klašu skolēnu ēdināšanu un ceļu sakārtošanu.
Savukārt mēra vietnieks un kādreizējais domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis (Latgales partija), atbildot uz Līvijas Jankovskas ("Mūsu partija") jautājumu, kāpēc dome iepriekš nav izstājusies no LPS, klāstīja, ka tas vienmēr bijis diskutabls jautājums. Pēc viņa paustā, līdz šim savienība neesot pakļāvusies politiskajām ietekmēm, taču tagad situācija esot mainījusies.
Vēl viens bijušais Rihards Eigims ("Mūsu partija") komentējot savu viedokli pret izstāšanos, teica, ka, iespējams, Daugavpils pati nepietiekami iesaistās LPS darbā. Viņš arī atgādināja, ka Rīga un Krāslavas novads, kas iepriekš lēmuši par izstāšanos no LPS, ir atjaunojuši savu dalību biedrībā.
Lēmums par izstāšanos no LPS tika pieņemts ar balsu vairākumu, divi deputāti balsoja pret, viens atturējās.
Iepriekš Elksniņš klāstīja, ka katru gadu pašvaldība pārskaita LPS 70 000 līdz 80 000 eiro, un pašlaik domes priekšsēdētājs neredzot nevienu argumentu, lai pilsēta turpinātu darboties šajā organizācijā.
"Teikšu atklāti - LPS pārstāv un apkalpo šauras intereses, bet nekādi ne visu iedzīvotāju, visu pašvaldību, vai pat Latgales prioritātes. Ir acīmredzami, ka netiek atbalstīta Latgales ekonomiskās zonas attīstība, haotiska ir pozīcija saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, nevēlēšanās samazināt pašvaldību deputātu skaitu, nespēja pat bērnu pusdienas skolās aizstāvēt," lēmumu par izstāšanos pamatoja Elksniņš.
Politiķis uzsvēra, ka situācijā, kad kuluāros cīņa par valsts finansējumu notiek pēc principa "katrs pats par sevi", darīs to atklāti pats.
"Šos 70 000 - 80 000 eiro gadā mēs ar lielu prieku tērēsim kādam ducim bērnu laukumu," piebilda pilsētas mērs.
Elksniņš neslēpa, ka pašvaldība izvērtē dalību arī citās organizācijās, piemēram, Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, jo arī tai "ir jautājumi".
LPS ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno novadu un republikas pilsētu pašvaldības. LPS biedri ir visas 119 Latvijas pašvaldības - deviņas republikas pilsētu un 110 novadu pašvaldības.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2012.gadā no LPS bija izstājusies Krāslavas novada pašvaldība, taču pēc pieciem gadiem tā organizācijā iestājusies atkal.
