Kristaps Zariņš pieļauj iespēju Mākslas akadēmijā izveidot Dzejas katedru
foto: LETA
Kultūra

Kristaps Zariņš pieļauj iespēju Mākslas akadēmijā izveidot Dzejas katedru

Jauns.lv / LETA

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektors Kristaps Zariņš pieļauj iespēju, ka akadēmijā varētu izveidot Dzejas katedru.

Kristaps Zariņš pieļauj iespēju Mākslas akadēmijā ...

Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades balle

2019. gada 20. augustā ar krāšņu balli savu simtgadi nosvinēja Latvijas Mākslas akadēmija.

"Pašreizējā laikmetā rodas dažādas neformālas un reizē pārsteidzošas idejas un domas. Droši vien tas ir jauno garīgo prātu risinājums, lai aktualizētu dzeju un sekmētu sabiedrības vēlēšanos domāt par dzeju un kultūru," sacīja Zariņš.

Tāpat rektors norādīja, ka ne vienmēr jāliek priekšgalā politiski ekonomiskās kaujas, jo cilvēki, viņaprāt, dzīvo no garīgām, ne praktiskām lietām.

"Tie ir gaiši prāti, kuri tiešām domā par kultūru. Vai Dzejas katedra būs akadēmijā, vai būs pieejama virtuāli, tas drīzāk ir organizatorisks jautājums. Svarīgākais jau ir doma," pastāstīja Zariņš.

Rektors pavēstīja, ka akadēmijā ir humanitāro zinātņu katedra, kur pasniedz gan filozofiju, gan svešvalodas, kā arī semiotiku, ētiku un estētiku, tāpēc viņš neizslēdz iespēju arī par Dzejas katedras izveidi.

"Viss ir iespējams. Kad doma no garīgās matērijas pārvēršas materiālajā, tad visādi var notikt," teica Zariņš.

Mākslas akadēmijas rektors norādīja, ka jebkura programma ir jālicencē, bet, ja ir vēlēšanās un vajadzība, Dzejas katedras izveidošana ir iespējama.

Tāpat viņš uzsvēra, ka 7.septembrī notiks tikšanās ar idejas autoriem, lai pārrunātu Dzejas katedras izveidošanas iespējas.

Kā ziņots, pašmāju dzejnieki aicinājuši LMA rektoru Zariņu dibināt Dzejas katedru, aģentūrai LETA pastāstīja idejas aizstāvis Raimonds Ķirķis.

Viņš skaidroja, ka ideja patiesībā radusies pirms aptuveni 100 gadiem, kad Rainis aicināja dzejnieku Eiženu Bergu kļūt par šādas Dzejas katedras vadītāju. Tajā laikā akadēmija neatbalstīja šādu ideju, tāpēc katedras izveide nerealizējās, klāstīja Ķirķis.

"Nesen bija Bergam veltīta izstāde un pētnieku grupa, meklējot materiālus arhīvos, atrada šo ideju par Dzejas katedru kā daļu no LMA. Tā kā šogad akadēmija svin simtgadi, nolēmām aicināt akadēmiju un tās rektoru apsvērt ideju par tādas katedras dibināšanu šogad," skaidroja Ķirķis.

Latvijas dzejnieki ir izveidojuši manifestu, ar kuru pieprasa dibināt Dzejas katedru, un 7.septembrī tiksies ar LMA rektoru, lai apspriestu šīs idejas realizācijas iespējas. Ķirķis stāstīja, ka 7.septembra vakarā tiks organizēta "Dzejnieku diskotēka", kurā idejas aizstāvji vāks parakstus par atbalstu katedras dibināšanai.