Rēzeknes slimnīcas vadība joprojām nav saņēmusi paskaidrojumus no atstādinātā ārsta Tihonova

Viņa apliecināja, ka slimnīcas izveidotā komisija turpina izvērtēt gadījumu par ārsta atteikumu stacionēt pacienti.

Tihonovs joprojām ir atstādināts no amata pienākumu veikšanas. Taču viņš ir izņēmis darba nespējas lapu, tāpēc no viņa vēl nav saņemts paskaidrojums par gadījumu.

Jau vēstīts, ka jūlijā pilsētas pašvaldībai piederošā Rēzeknes slimnīca uz pārbaudes laiku no amata atstādinājusi ārstu Tihonovu, jo viņa rīcība, sniedzot palīdzību pacientei ar iespējumu insultu, bijusi neprofesionāla, aģentūra LETA uzzināja slimnīcā. Slimnīcas valde paziņojusi, ka, izskatot gadījumu par ārsta atteikumu pacienti ar iespējamu insultu stacionēt Rēzeknes slimnīcā, uzskata speciālista rīcību un komunikāciju ar pacientes radiniekiem par neprofesionālu.

"Rēzeknes slimnīcā pacientei operatīvi tika veikts datortomogrāfijas izmeklējums. Pat, ja akūta insulta aina uz atkārtoto insultu fona nebija pārliecinoši redzama, Tihonova pienākums bija pieaicināt slimnīcā dežurējošo neirologu precīzas diagnozes noteikšanai un stacionēt pacienti veselības stāvokļa monitoringam. Slimnīcas valdes izveidotā komisija rūpīgi izvērtēs minēto gadījumu. Pašlaik valde ir pieņēmusi lēmumu atstādināt Tihonovu no amata pienākumu pildīšanas," informēja ārstniecības iestādē.

Iepriekš Tihonovs saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 138.panta 2.daļas - par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšanu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par iemeslu cietušā nāvei.

Prokuratūra iepriekš ziņoja, ka 2015.gada 14.martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru. Dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts.

Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.

Tā paša gada 22.maijā policija sāka kriminālprocesu. 2016.gada 28.novembrī policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Vēlāk gan cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā, un Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka tās ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs. Virsprokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par tā izbeigšanu.

Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.

Saistībā ar konkrēto gadījumu Rēzeknes slimnīcas komisija pauda, ka Tihonovs nepareizi uztvēra pacienta veselības stāvokli. Rīgas Austrumu slimnīcas kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Minētā diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos.

Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.

Arī Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde saistībā par Tihonova atstādināšanu tiksies ar ārsta darba devēju jeb Rēzeknes slimnīcas vadību, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.

Viņa skaidroja, ka LĀB analizēs radušās situācijas iemeslus, jo par Tihonova profesionālo darbību iepriekš jau tika saņemta sūdzība.

Vienlaikus Burka-Šaicanova piebilda, ka par šo gadījumu biedrība ne no pacienta, ne no Veselības inspekcijas (VI) sūdzības nav saņēmusi.