Levits: Nepieciešams mehānisms, kas nodrošina pastāvīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem
Latvijā jāatrod mehānisms, kā nodrošināt pastāvīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai tas nebūtu atkarīgs no politiskās situācijas un nepadarītu medijus ietekmējamus, šādu viedokli pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Valsts prezidents šodien Rīgas pilī tikās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, lai diskutētu par sabiedrisko mediju politikas attīstību Latvijā. Pēc tikšanās Levits pastāstīja, ka daļu problēmu, kas valda sabiedriskajos medijos, risinās likuma grozījumi.
"Likumprojekts, kuru patlaban apspriež Saeimā, ir diezgan plats solis pareizajā virzienā. Vienu daļu problēmu tas tiešām risina. Tomēr ir zināmi darbi, kas vēl padarāmi, piemēram, kādā veidā ar sabiedrības līdzdalību formē sabiedrisko pasūtījumu, kāds ir mehānisms, kas nodrošina sabiedrisko mediju kvalitāti," stāstīja Levits.
Valsts prezidents uzsvēra, ka, plānojot valsts budžetu, ir jāatrod finansējums sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.
Prezidents teica, ka ar sēdes dalībniekiem apspriesti gan likuma grozījumi, gan arī galvenās problēmas nozarē. Tāpat dalībnieki diskutēja par sabiedrisko mediju mērķiem un uzdevumiem, par kuriem kopā sanākušajiem esot diezgan liela skaidrība.
"Lai ar likumu sakārtotu to, ka sabiedriskie mediji saņem finansējumu, neatkarīgi no politiskās situācijas, ir jābūt politiskai gribai. Šīs sanāksmes uzdevums bija pievērst šai problēmai uzmanību arī tādēļ, lai tie, kas strādā politikā, saprastu, ka sabiedriskais medijs, mediju telpa kopumā ir Latvijas demokrātijas un Satversmes jautājums," norādīja Levits.
Prezidents skaidroja, ka nodrošināt funkcionējošu mediju telpu ir Satversmes uzdevums - Satversme uzdod Saeimai un valdībai tādu nodrošināt.
"Šī ir prioritāšu prioritāte, jo lielā mērā mūsu demokrātija ir atkarīga no mediju telpas. Pieprasītais finansējums, visa valsts budžeta mērogā, nav pārāk liela summa. Patlaban sabiedrisko mediju telpa funkcionē, bet ne pietiekamā kvalitātē un ne pietiekamā apjomā. Tas atstāj ietekmi uz politisko telpu. Kā darbojas politika, tas, savukārt, ietekmē mūs visus," pastāstīja Levits.
Kā informēja Levits, gaidāmās darba diskusijas laikā nav plānots rast risinājumu krīzei Latvijas Radio vai sabiedriskajos medijos, bet gan pārrunāt mediju pārvaldības un kvalitātes nodrošināšanas mehānismu.
Lai risinātu problēmas Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzijā (LTV), Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūdz sabiedriskajiem medijiem piešķirt vairāk nekā desmit miljonus eiro. NEPLP ir iesniegusi valdībā ziņojumu un priekšlikumus situācijas stabilizācijai, kas ietver arī finanšu pieprasījumus sabiedriskajiem medijiem.
Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne stāstīja, ka KM ir iestājusies par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, jo tas ir būtisks risinājums mediju telpas stiprināšanā. Tāpat KM ir iestājusies par pašu sabiedrisko mediju stiprināšanu, paredzot tiem atbilstošu finansējumu.
"2018.gada 20.jūnijā tika pieņemti grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas nosaka sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ar 2021.gada 1.janvāri. Prioritāro pasākumu pieprasījumos aizstāvam nepieciešamību paredzēt finansējumu jau 2020.gadā, lai sabiedriskie mediji, ņemot vērā satura ražošanas ciklu, var sagatavoties iziešanai no reklāmas tirgus," pastāstīja Grišāne.
KM sabiedriskajiem medijiem - LR un LTV - 2020.gadā pieprasījusi papildu vairāk nekā 8,5 miljonus eiro valsts budžeta finansējuma, pavēstīja ministrijā. Lielāko valsts budžeta pieprasījuma daļu veido finansējums, kas nepieciešams sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus - 2020.gadā tie būtu 7,1 miljoni eiro. Savukārt 1,1 miljons eiro pieprasīts, lai nodrošinātu aktuālos informatīvās vides drošības pasākumus. Tāpat tiek prasīti 300 000 eiro ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plāna īstenošanu saistītiem pasākumiem, informēja ministrijā.
