Levits ar Igaunijas prezidenti sola būt aktīvi klimata pārmaiņu mazināšanas jautājumos
Latvija un Igaunija Somijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības padomē būs aktīvas klimata pārmaiņu pozīciju paušanā, divpusējās tikšanās laikā uzsvēruši Latvijas Valsts prezidents Egils Levits un Igaunijas Valsts prezidente Kersti Kaljulaida.
Kā informēja Latvijas Valsts prezidenta kancelejā, abi prezidenti ir vienisprātis, ka klimata pārmaiņu mazināšanas jomā nepieciešama cieša sadarbība starp Ziemeļu un Baltijas valstīm.
Divpusējā sarunā prezidenti akcentējuši aktīvās abu valstu attiecības. Levits uzsvēra, ka Latvijas tauta vienmēr būs pateicīga igauņu karavīriem, kas nāca palīgā Cēsu kaujās 1919.gadā, kopā izcīnot mūsu zemes brīvību. "Arī mūsdienās sadarbība turpinās - šodien mēs, abas valstis kopā, attīstām Daudznacionālo Ziemeļu divīzijas štābu," sacīja Levits.
Tāpat Levits un Kaljulaida pārrunāja starptautisko tiesību jautājumus, kas attiecas uz digitālā laikmeta izaicinājumiem un demokrātijas stiprināšanu. Abu valstu prezidenti vienojās, ka šis ir aktuāls jautājums, par kuru prezidentu līmenī nepieciešams vairot diskusijas - starptautiskajās tiesībās uzrunāt tematus par demokrātijas, digitālo iespēju un kiberdrošības attiecībām.
Prezidenti akcentēja arī digitālās sadarbības nākotni. "Kā divas digitāli spējīgas valstis, kurās atrodas divi NATO centri ("Stratcom" un "CyberDefence"), kas nodarbojas ar informācijas drošības jautājumiem, mēs paplašināsim mūsu sadarbību, stiprinot NATO digitālajā laikmetā," sacīja Levits.
Runājot par sadarbību starptautiskajās attiecībās, Levits apsveica Igauniju ar tās ievēlēšanu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti 2020.-2021. gadā, uzsverot, ka Latvija pilnībā atbalstīs Igaunijas noteiktās prioritātes darbam šajā statusā.
Abi prezidenti pārrunāja Eiropas Savienības aktualitātes, projekta "Rail Baltic" gaitu un Baltijas valstu elektrotīkla sinhronizācijas nozīmību.
Savukārt ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu tika pārrunāta Eiropas Savienības (ES) nākotnes veidošana un kopīgā dalībvalstu atbildība.
"Esmu pārliecināts, ka Latvija un Igaunija turpmākajos gados politiskajās diskusijās būs ļoti aktīvas valstis, runājot par Eiropas Savienības nākotni un dažādiem modernās identitātes jautājumiem. Saskaroties ar domstarpībām, mums jāpanāk kopīgi risinājumi, lai Eiropa arī turpmāk būtu vienota un spēcīga, balstoties uz kopīgām vērtībām," norādīja Levits.
Levits un Ratass bija vienisprātis, ka Latvijai un Igaunijai ir potenciāls sadarbībai digitālajā jomā, radot kopīgus digitālus pakalpojumus savu valstu iedzīvotājiem. Nākotnē abu valstu sekmīgā pieredze varētu tikt nodota arī citām valstīm un izvērsta plašākā reģionālā aspektā.
Tikšanās laikā Levits un Ratass pārrunāja abu valstu iesaistīšanos NATO stiprināšanā un kopīgo aizsardzības jautājumu izskatīšanā. Igaunijas premjerministrs atzinīgi novērtēja daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" atklāšanu Ādažos un uzsvēra, ka tas ir liels ieguldījums reģionālajā drošībā.
Kā ziņots, Levits tikās ar Kaljulaidu un Ratasu savas pirmās ārvalstu vizītes laikā.
