Arhibīskaps Stankevičs neredz pamatu iekšējai pārbaudei par ziedojumu izmantošanu
foto: LETA
Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs
Sabiedrība

Arhibīskaps Stankevičs neredz pamatu iekšējai pārbaudei par ziedojumu izmantošanu

Jauns.lv / LETA

Pašlaik nav pamata iekšējai pārbaudei attiecībā uz likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu, jo nav iesniegta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dotu pamatu aizdomām par to neatbilstošu izlietojumu, tā sacīja Latvijas Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.

Arhibīskaps Stankevičs neredz pamatu iekšējai pārb...

Gadījumos, kad tiek saņemta konkrēta informācija vai pierādījumi, kas dod iemeslu pamatotām šaubām, fakti tiek izvērtēti, pauda arhibīskaps.

"Pēdējie notikumi liek izdarīt secinājumu, ka ir nepieciešams skaidrot sabiedrībai, bet vairāk tiesību sargājošajām iestādēm, par draudzes un baznīcas rīcību ar ziedojumiem un to grāmatvedisko uzskaiti, kā arī katoļu baznīcas specifisko iekšējo regulējumu atbilstoši kanoniskajām tiesībām," uzskata Stankevičs.

Jau ziņots, ka 5.jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis kratīšanu vairākos katoļu baznīcas dievnamos, kas saistīta ar aizdomām par likumam neatbilstošu ziedojumu izmantošanu. Izmeklēšanas procesā arestēto nav.

Viens no veikto kratīšanu iemesliem esot saistīts ar automašīnas iegādi pirms vairāk nekā pieciem gadiem.

VID kratīšanās trīs Latvijas Romas Katoļu baznīcu draudzēs izņēmis vairākus desmitus tūkstošus eiro lielus ziedojumus.

Reaģējot uz kratīšanām Latvijas Romas Katoļu baznīcas dievnamos, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) plāno aicināt VID Garīgo lietu padomē skaidrot baznīcās saņemto ziedojumu uzskaites pareizību.

Garīgo lietu padomē, kas ir valsts un reliģisko organizāciju sadarbību koordinējošā institūcija, atbildīgajām amatpersonām būtu jāskaidro savs darbs. Visām pusēm nepieciešams vienoties par pareizāko risinājumu reliģiskajās organizācijās saņemto ziedojumu uzskaitei grāmatvedības dokumentos, tostarp par caurspīdīguma principa nodrošināšanu, iepriekš norādīja Bordāns.

Vienlaikus akcentēja, ka, īstenojot principu "Konsultē vispirms", kontrolējošās un uzraugošās institūcijas caur izpratnes veicināšanu nodrošina atbilstošu prasību izpildi, sodu piemērošanu un sankcijas atstājot tiem gadījumiem, kad sadarbība ir bijusi bez rezultāta. Taču, kā pauda ministrs, atsevišķos gadījumos, "izmantojot nesamērīgus administratīvos resursus krimināllietās", rezultāti liek aizdomāties par to izlietošanas lietderību, piemēram, lūkojoties uz draudzēm ziedoto naudas līdzekļu izņemtajām summām.

"Tas pretnostata valsts un baznīcu intereses, vairojot plaisu un neizpratni par varas represīvā aparāta iedarbināšanas mērķiem un iemesliem, nevis veicina valsts un reliģisko organizāciju kā līdzvērtīgu partneru sadarbību, vērstu uz sabiedrības labklājības vairošanu," norādīja Bordāns.