Iekšlietu un aizsardzības ministri "saķeras" jautājumā par austrumu robežas apsardzību

Latvijas Austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir uzraudzību atvieglotu žogs, taču tā izbūve kavējas, jo trūkst aptuveni 30 miljoni eiro. Tāpēc robeža jāsargā fiziski - patrulējot. Tomēr tik daudz cilvēku Valsts robežsardzei nav, noskaidrojis raidījums. Kaut nauda vairāk nekā 260 papildus robežsargu algošanai prasīta kopš 2016.gada, līdzekļi iedalīti tikai 30 amata vietām.

Pagaidām dienests ar pienākumu tiek galā, taču drīz resursi būšot izsmelti. Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts raidījumam skaidroja, ka nākotnē gaidāmi papildu izaicinājumi. Piemēram, Silenes Pāternieku kontrolpunktā būs papildu joslas. "Otrs - "Frontex" regula, kur uz Eiropas ārējām robežām būs jāsūta savi cilvēki, un tai pašā laikā "Frontex" regula prasa, lai nemazinātos sava kapacitāte robežapsardzībā," skaidroja Pujāts.

Ģirģens robežsargu trūkumu piedāvā risināt, piesaistot karavīrus. "Ziniet, Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) finansē tie paši nodokļu maksātāji. Tikai atšķirība no NBS, kam ir 2% no iekšzemes kopprodukta, šādas privilēģijas nav Iekšlietu ministrijai," izteicies ministrs.

Viņa ieskatā, patrulēšanai gar robežu ik dienu vajag 30 karavīrus, kuri pakļautos Valsts robežsardzes komandieriem, taču viņu darbs būtu jāapmaksā Aizsardzības ministrijai. "Ja mēs samazināsim atsevišķu izšauto zenītraķešu daudzumu un šo naudu novirzītu šiem te 30 cilvēkiem, manuprāt, izveidotos lieliska sadarbība, un abas puses būtu apmierinātas un tiktu praktiskā veidā stiprināta valsts robežas apsardzība," uzskata Ģirģens.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par") šādu izteikumu uzskata par nekorektu. "Ja, nu, tiešām tās problēmas, ka ar saviem resursiem nevar tikt galā ar robežsardzes jautājumiem, mēs esam gatavi radikāliem soļiem - mēs Ministru kabinetā virzīsim jautājumu, ka pārņemam austrumu robežas kontroli, ar visiem tiem cilvēkiem un budžetu. Un mēs to izdarīsim tik pat efektīvi kā Aizsardzības ministrijā," komentēja Pabriks.

Viņa piedāvājumu Ģirģens gan vērtē kritiski, norādot, ka bruņotajiem spēkiem atšķirībā no robežsardzes nav civilo funkciju un tas ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulām. Viņš sola par to runāt koalīcijā.

"Panorāma" arī atgādina, ka pēdējos gados Aizsardzības ministrija ieguldījusi savu naudu arī robežsardzes attīstībā, piemēram, virsnieku sagatavošanā, ņemot vērā, ka kara laikā robežsardze tiek pakļauta bruņotajiem spēkiem.

Vēl septiņi miljoni eiro no aizsardzības budžeta iepriekšējos gados atvēlēti robežsardzes pārapbruņošanai. Iekšlietu ministrs gan sūdzas, ka visi ieroči nav saņemti. Tāpat viņš esot prasījis armijai nodrošināt formas robežsargiem, bet tā vietā saņēmis ieteikumu, kur tās lētāk nopirkt, vēsta "Panorāma".

Tikmēr Valsts robežsardzē atzīst, ka krasās algu atšķirības dēļ aizvien vairāk cilvēku dienestu izvēlas turpināt NBS.