Bukmeikeri: vietu Eiroparlamentā iegūs nebijis partiju skaits no Latvijas
Eiropas parlamenta vēlēšanās no Latvijas tiks ievēlēti astoņi deputāti un saskaņā ar sporta totalizatora SIA viensviens.lv prognozēm nav šaubu par piecu partiju spēju pārvarēt 5% barjeru un iegūt vismaz vienu mandātu. Savukārt, cīņa par atlikušajiem trijiem mandātiem solās būt ļoti sīva un ar 64% varbūtību tiek prognozēts, ka biļeti uz Briseli saņems septiņu partiju kandidāti, nodrošinot nepieredzēti kuplu Latvijas partiju pārstāvniecību.
Ar teju 100% varbūtību SIA viensviens.lv ir novērtējuši, ka 5% barjeru pārvarēs “Saskaņa”, “Jaunā Vienotība”, “Nacionālā apvienība”, “Attīstībai/Par!” un “Jaunā konservatīvā partija”. Savukārt, trīs partijas balansēs uz iekļūšanas robežas – “Latvijas Krievu savienība”, ZZS un “Progresīvie”. Jāatgādina, ka 2004. un 2014. gada vēlēšanās šai robežai pāri tika pieci, bet 2009. gadā seši saraksti.
“Ja Saeimas vēlēšanās parasti labs atskaites punkts ir socioloģisko aptauju rezultāti, tad Eiroparlamenta vēlēšanās izvērtēšana ir sarežģītāka,” skaidro SIA viensviens.lv sporta totalizatora vadītājs Toms Piliksers. “Pirmkārt, liela daļa sabiedrības neredz jēgu šīm vēlēšanām un attiecīgi ir zema atsaucība. Tās, savukārt, ir labas ziņas partijām, kurām ir motivēts un vienots elektorāts. Šī iemesla dēļ domāju, ka mūs var pārsteigt, piemēram, “Progresīvie”. Otrkārt, ievēlēti tiek tikai astoņi deputāti, tādēļ izteikta loma ir personībām un ne tik daudz pārstāvētās partijas ideoloģijai vai paveiktajiem darbiem.”
Iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās 2014. gadā triumfēja “Vienotība”, iegūstot 46% balsu un četrus mandātus. Šoreiz tāda dominance no kādas partijas netiek gaidīta, tādēļ iespējas kādam no sarakstiem cerēt uz vismaz diviem mandātiem tiek vērtētas piesardzīgi - “Saskaņa” 50%, “Jaunā Vienotība” 42% un “Nacionālā apvienība 37%. Runājot par atsevišķu kandidātu panākumiem, droši par savām izredzēm var justies Nils Ušakovs, Valdis Dombrovskis un Roberts Zīle - visiem nepilna 100% varbūtība. Tikmēr Ždanokai, kura tika ievēlēta trijās iepriekšējās reizēs, šī veiksme varētu beigties. Šādas pārmaiņas viņas politiskajā karjerā tiek vērtētas ar 45% varbūtību.
“Vietu nav daudz un sagaidāmā vēlēšanu aktivitāte zema, kas īpašu lomu piešķirs katra kandidāta spējai mobilizēt savu mikroatbalstītāju loku “pareizi” aizpildīt biļetenu, jo kandidātiem izšķiroši būs atzīmētie plusi un mīnusi,” stāsta Piliksers. “Iepriekšējās vēlēšanās Eiroparlamentā iekļuva Andrejs Mamikins un Iveta Grigule, būdami attiecīgi ceturtais un trešais numurs savā sarakstā. Nav šaubu, ka arī šoreiz būs kandidāti, kuriem zemāks kārtas numurs nebūs šķērslis tikt pie kārotā amata.”
Latvijai ceturtās Eiropas parlamenta vēlēšanas norisināsies 25. maijā. Par astoņiem mandātiem sacentīsies 16 partiju un politisko apvienību saraksti un 246 kandidāti. Eiropas parlamenta deputāti tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu.
