Publiskā Latvijas Televīzijas valdes locekļu amatu kandidātu diskusija notiekot aiz slēgtām durvīm
Neskatoties uz uzstādījumu Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļu amatu kandidātiem piedalīties publiskā diskusijā, tā pirmdien notiek aiz slēgtām durvīm, savukārt Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi skaidrojumos par to pauž atšķirīgus viedokļus.
Atbilstoši NEPLP izsludinātā konkursa uz LTV valdes locekļu amatiem nolikumam konkursa trešā kārta paredz, ka kandidātiem ir jāpiedalās NEPLP organizētā publiskā diskusijā, kas attiecīgi notiek pirmdien. Taču tajā ļauts piedalīties vien konkursa komisijai, amata kandidātiem un LTV darbiniekiem. Citiem medijiem klausīties diskusiju ir liegts.
NEPLP loceklis Patriks Grīva žurnālistiem pirms diskusijas norādīja, ka ideja par slēgtu pasākumu neesot nākusi no NEPLP puses, turklāt piebilstot, ka kāds runājot nepatiesību. "Tāda tā ideja arī bija, ka būs iespēja medijiem," viņš sacīja.
Tajā pašā laikā uz to, ka šāds diskusijas formāts tomēr ir NEPLP lēmums, norādīja padomes priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Vienlaikus viņa mudināja medijus saprast, "ko nozīmē publisks".
Uz jautājumu, kāpēc diskusija, kas solīta kā publiska, ir slēgta, Ķezbere atbildēja: "Protams, ka [tā ir] publiska, jo tā nav slēgta - tā nav četrās sienās ar kādu ļoti izmeklētu kompāniju. Tā ir publiska tamdēļ, ka LTV kolektīvs ir tie cilvēki, kas ar šiem vadītājiem tālāk strādās".
Ķezbere skaidroja, ka šāds lēmums pieņemts, lai LTV kolektīvs varētu atklāti runāt ar saviem potenciālajiem vadītājiem. "Mēs uzskatījām, ka šeit var būt pietiekami daudz tādas informācijas un sarunas, kas ir svarīgas LTV cilvēkiem," viņa teica.
Savukārt NEPLP pārstāvis Kalvis Gavars pauda, ka konkursa organizatoru, proti, NEPLP, lūgums bijis "šo diskusiju atstāt nepubliskajai telpai". Nolikumā minētais diskusijas publiskums, pēc viņa teiktā, nozīmējot LTV valdes amata kandidātu un LTV darbinieku slēgtu sarunu.
"Tāpēc jau tā trešā kārta ir atklāta," teica Gavars, atklātumu skaidrojot kā citu mediju iespēju vēlāk intervēt LTV valdes amatu kandidātus, kā arī uzzināt LTV darbinieku viedokli.
LTV komunikācijas speciāliste Krista Luīze Priedīte pauda, ka piedalīties pasākumā ir iespējams tikai LTV darbiniekiem.
Pēc notikušās diskusijas NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete skaidroja, ka NEPLP sākotnēji atbalstīja iespēju medijiem piedalīties diskusijā, nodrošinot atklātu sarunu, taču, lai LTV darbinieki varētu brīvi runāt, LTV nolēma rīkot slēgtu tikšanos. Tajā pašā laikā vairāki LTV darbinieki, tostarp darbinieku arodbiedrības pārstāvji norādīja, ka par šādu lēmumu neesot zinājuši.
"Visticamāk, LTV valde pieņēma lēmumu darbinieku vārdā," teica Druviete, papildinot, ka, visticamāk, rīkojumu devis LTV valdes loceklis Ivars Priede.
Uz jautājumu par to, kā LTV valde var pieņemt lēmumu attiecībā uz NEPLP organizēta konkursa norisi, Druviete pauda, ka "protams, ir konkursa komisija un nolikums, bet mūsu mērķis bija iepazīstināt LTV darbiniekus ar pretendentu redzējumiem".
Tāpat viņa atzīmēja, ka LTV interesēs bija, lai no minētās tikšanās darbinieki iegūtu maksimālu pievienoto vērtību. "Ja pastāvēja risks, ka [publiskā] formātā darbinieki nebūs pietiekami atklāti, tad saruna nesasniegs mērķi. Līdz ar to mēs respektējām LTV lūgumu," sacīja Druviete.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka NEPLP konkursā uz LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos trešajai kārtai izvirzīti seši pretendenti.
Uz amatiem kandidē Latvijas zāļu ražotāja "Olainfarm" mārketinga tirgus datu analītiķis Einārs Giels, XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa "MIX Media Group" mārketinga un reklāmas direktors Andris Māliņš, SIA "GMI" projektu īpašnieks Gints Miķelsons, biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes Tiesību zinātņu katedras viesdocents Jānis Rušenieks un Latvijas Televīzijas pagaidu valdes locekle Vikija Valdmane-Rozenberga.
Tostarp nākamajā kārtā uz abiem amatiem kandidē trīs no sešiem pretendentiem - Juhņēviča, Māliņš un Rušenieks, savukārt Giels un Miķelsons kandidē uz valdes priekšsēdētāja amatu, bet Valdmane-Rozenberga kandidē uz valdes locekles amatu.
Tāpat ziņots, ka pagājušā gada 28.decembrī NEPLP kā valsts kapitāldaļu turētāja vienbalsīgi nolēma izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.
LTV valdē darbu turpina valdes loceklis finanšu jautājumos Ivars Priede
