"Rīgas kartes" grāmatvedībā pazuduši 20 miljoni eiro, kurus pārskaitījusi "Rīgas satiksme"

Pērn pašvaldības dotācija uzņēmumam bija 122,7 miljoni, vēl 11,2 miljonus tas saņēma no valsts. Bijušais pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss pēc auditorkompānijas "Ernst&Young" audita norādīja uz nesamērīgi lielajiem tēriņiem e-talonu sistēmas uzturēšanai, tāpēc žurnāls lūdza pašvaldības uzņēmumu sniegt pārskatu par summām, kas katru gadu tērētas par "Rīgas kartes" pakalpojumiem.

"Rīgas Satiksme" sniegtā informācija liecina - kopš 2008.gada uzņēmums samaksājis "Rīgas kartei" 216 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Tas nav tikai par e-talonu sistēmas uzturēšanu. Šajā summā ietilpst arī autostāvvietu sistēmas un termināļi skolu ēdnīcās, kurās skolēni pīkstina savas "Rīdzinieka kartes", lai saņemtu bezmaksas pusdienas.

Pati "Rīgas satiksme" ir "Rīgas karte" līdzīpašniece ar 51% daļu. Otrs īpašnieks ir biržā kotētā ASV kompānija "Conduent". "Rīgas kartes" sniegto pakalpojumu atlīdzības aprēķins ir sarežģīts un ietver vairākas mainīgas komponentes, kā arī vairākas pakalpojumu grupas, kuras sedz pati "Rīgas satiksme".

Turklāt sadarbības līgums, kas noslēgts līdz 2020.gada beigām, paredz arī turpmāku izmaksu pieaugumu - žurnālam zināmi šādi auditoru "Ernst&Young" secinājumi. Auditori iesaka "Rīgas satiksmei" izvērtēt maksājumu būtību un saņemto pakalpojumu nepieciešamību.

Tomēr sevišķi mulsinoši žurnālam šķiet, ka "Rīgas kartes" apgrozījuma dati neatbilst "Rīgas satiksmes" ik gadu samaksātajām naudas summām, kad tām noņem PVN apjomu. Šī nesakritība starp "Rīgas satiksme" samaksāto naudu un "Rīgas kartes" apgrozījumu laika posmā no 2009. līdz 2017.gadam ir 20 miljoni eiro. Kādos grāmatvedības labirintos šie miljoni ir paslēpušies, neizdodas atšifrēt, jo "Rīgas satiksme" paliek pie nosauktajiem skaitļiem, bet "Rīgas karte" nespēj sniegt skaidru atbildi.

"Rīgas kartes" valdes priekšsēdētājs Ēriks Morizūrs norāda, ka "Rīgas satiksme" sniegtie dati par pārskaitījumiem "Rīgas kartei" esot pareizi tikai par 2017. un 2018.gadu - pārējie "ievērojami atšķirīgi". Kādi tad būtu pareizie skaitļi, Morizūrs intervijā atsakās izpaust, jo tā pārkāpšot līgumā noteikto konfidencialitāti.

Lūgts komentēt "Rīgas satiksme" datus jau pēc intervijas, līdz žurnāla nodošanas brīdim viņš nepaspēj sagatavot atbildi pēc būtības. Vienīgais komentārs: "Ir jābūt kādam korektam skaidrojumam, jo ticu, ka Rīgas satiksmes grāmatveži ir profesionāļi." Žurnāls meklēja arī skaidrojumu Valsts kontrolē, kas veica revīziju "Rīgas satiksmē", taču bez papildu informācijas no uzņēmumiem arī viņiem nav atbildes, kā šāda situācija izveidojusies.

Uzņēmumam Rīgas karte pārskaitītā nauda desmit gados ir augusi, jo lielākā daļa summas ir paredzēta par e-talonu sistēmas uzturēšanu, un arī tā strauji kāpusi. Par sistēmas uzturēšanu 2009.gadā maksāti 5,87 miljoni eiro bez PVN, 2014. gadā - 10,24 miljoni, bet 2018. gadā - 14,75 miljoni. Pieaugums desmit gadu laikā veidojās 150% liels. Lai gan pēdējos četros gados "Rīgas satiksme" pasažieru skaits turpina sarukt, "Rīgas kartes" peļņa tieši otrādi - kāpj. Desmit gados uzņēmuma peļņa sasniedz 13,34 miljonus eiro, un šajos datos vēl nav jaunākās informācijas par 2018.gadu.

Tomēr Morizūrs, kurš amatā ir kopš 2009.gada, kategoriski nepiekrīt, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi Rīgai būtu dārgi. Viņa pārstāvētās kompānijas "Conduent" izstrādāto risinājumu lietojot simtiem pilsētu visā pasaulē, arī Londona, Milāna, Honkonga. "Vai tās visas būtu trakas? Kāpēc lai šis risinājums nebūtu labs Rīgai? Rīga tiek ļoti daudz kritizēta - nesaprotu, kāpēc tā," viņš skaidro.

Sabiedriskā transporta biļešu ienākumi 2018.gadā bija 45,2 miljoni eiro, bet par etalonu sistēmas uzturēšanu samaksāti 14,75 miljoni jeb aptuveni trešā daļa no ieņemtā.