Eksperts: "Brexit" process, visticamāk, varētu nonākt līdz pagarinājumam
"Brexit" process, visticamāk, nonāks līdz balsojumam par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) sarunu pagarināšanu, atzina Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.
Viņš vērsa uzmanību, ka jau "Brexit" referendumā neviens nesaprata, kas ir "Brexit", cilvēki nezināja par ko balso un kādas sekas tam būs. Sekas tam ir arī Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājums, kas kļuvis par galveno problēmu sarunās.
Pēc Andžāna domām, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja no sirds centusies izdarīt visu, kas iespējams, bet visam ir robežas. "Viņa ieguva jaunu garantiju, lai risinājums uz robežas nebūtu pastāvīgs, bet juridiskais atzinums nebija viņai glaimojošs, tādēļ arī šī vienošanās tika noraidīta," teica pētnieks.
Eksperts prognozēja, ka drīzāk situācija varētu attīstīties līdz 14.marta balsojumam Lielbritānijas parlamentā par "Brexit" procesa pagarinājumu. "Ja ir bezvienošanās "Brexit", tad robežas jautājumā būtu vēl sliktāka situācija," pārliecību pauda pētnieks, vienlaikus norādot, ka daudzi ir ļoti noguruši no "Brexit" procesa, savukārt leiboristi minējuši, ka labprāt nāktu pie varas, tādēļ ir grūti prognozēt, vai arī pagarinājums tiktu atbalstīts.
Taujāts, vai ES 27 dalībvalstis atbalstītu pagarinājumu, ja tas tiktu lūgts, Andžāns norādīja, ka tādā gadījumā aktuāls jautājums būtu, cik tālu process tiktu pagarinās.
"Tad aktuāls būtu arī jautājums par to, vai Lielbritānija piedalītos Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, lai gan, visticamāk, tomēr nepiedalītos. Tikmēr EP prezidents Antonio Tajāni jau izteicies, ka "Brexit" varētu tikt pagarināts tikai uz dažām nedēļām. Tādā gadījumā arī ir jautājums - vai vispār šādā laika periodā var kaut ko panākt?" vaicāja pētnieks.
Viņš skaidroja, ka dalībvalstīs un ES kopumā jau iestājusies agonija un kādā brīdī punkts ir jāpieliek. Šajā ziņā drīzāk pašiem britiem, nevis ES, būtu jāvieš skaidrība - ko un kā tālāk darīt, uzsvēra Andžāns.
Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments otrdien atkārtoti noraidīja Mejas panākto "Brexit" vienošanos. Pret vienošanos balsoja 391 deputāts, bet par - 242, un tādējādi tā noraidīta ar 149 balsu pārsvaru. Arī šoreiz pret vienošanos līdz ar opozīciju balsoja daudzi eiroskeptiski noskaņotie Mejas vadītās Konservatīvās partijas deputāti.
Pēc vienošanās noraidīšanas tagad trešdien paredzēts balsojums par aiziešanu no ES 29.martā bez vienošanās.
Ja deputāti, kā prognozēts, noraidīs arī bezvienošanās "Brexit", tad dienu vēlāk viņiem tiks dota iespēja balsot par "Brexit" sarunu pagarināšanu.
Tikmēr Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pārstāvis jau paziņojis, ka vienošanās noraidīšana "ievērojami" palielinājusi bezvienošanās "Brexit" iespēju.
Arī ES "Brexit" sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē tviterī norādījis, ka Brisele izdarījusi visu, lai palīdzētu Mejai panākt vienošanās apstiprināšanu. Viņš piebildis, ka situācija, kas tagad izveidojusies, jāatrisina pašai Londonai, kamēr ES tagad svarīgākais ir sagatavoties iespējamajam bezvienošanās "Brexit".
Savukārt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera pārstāve paziņojusi, ka ES dalībvalstis esot gatavas izskatīt "pamatotu" Lielbritānijas lūgumu "Brexit" atlikt. Arī Tusks norādījis, ka dalībvalstis sagaida no Londonas "ticamu pamatojumu" iespējamajai "Brexit" atlikšanai.