Lai izvairītos no maksātnespējas, "Rīgas satiksmei" piešķirs 130 miljonus no rīdzinieku naudas

Mērs norādīja, ka šī dotācija nodrošinās visas līdzšinējās atlaides sabiedriskajā transportā, kā arī uzņēmuma darbinieku atalgojuma palielinājumu. Vienlaicīgi pagaidu valdei dots uzdevums turpināt darbu pie ieņēmumu un izdevumu optimizācijas un uzņēmuma darba sakārtošanas. Izmaksas plānots samazināt optimizējot paša uzņēmuma pārvaldītos maršrutus, izrevidējot "Rīgas mikroautobusu satiksmes" maršrutus un veicot citus darbus.

Galvenokārt dotācijas pieaugums skaidrojams ar brauciena pašizmaksas aktualizēšanu. Līdzšinējā viena brauciena pašizmaksa tika aprēķināta 2014.gadā, un tā tika noteikta 1,175 eiro, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis. Jaunā pašizmaksa ir par 21,4% augstāka un ir 1,426 eiro.

"Rīgas satiksmes" pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss pauda pārliecību, ka šogad papildus līdzekļus uzņēmumam vairs piešķirt nevajadzēs. "Šobrīd neredzu nekādu iespēju, ka vajadzētu uzņēmumam vēl papildus dotāciju. Pagājušais gads parādīja, ka ar 122 miljonu eiro lielu dotāciju gadu varam noslēgt ar sešu miljonu eiro zaudējumiem. Mēs esam daudz darījuši, lai optimizētu visus procesus un izdevumus samazinātu. Jaunus pakalpojumus ieviest neplānojam, tādēļ, no finanšu rādītājiem raugoties, neredzu, ka būtu nepieciešama vajadzība pēc vēl papildu naudas," pauda Matīss, norādot, ka, ja pašvaldība neieviesīs kādas jaunas atlaides sabiedriskajā transportā, arī nākamajos gados dotācijai būtiski pieaugt nevajadzētu.

Ušakovs noliedza, ka papildus piešķirtā nauda "Rīgas satiksmei" varētu kalpot par iemeslu atcelt kādas citas pašvaldības nodrošinātās atlaides citās jomās. Tāpat arī braukšanas biļešu cenas paaugstinātas netiks.

Jau iepriekš uzņēmuma vadītājs Matīss publiski bija paudis viedokli, ka šogad uzņēmumam no pašvaldības budžeta būtu jāatvēl vismaz 130 miljonus eiro. Pērn no pašvaldības budžeta uzņēmums saņēma 122 miljonus eiro lielu dotāciju, kas, pēc jaunās valdes teiktā, neatbilst, lai nosegtu reālās izmaksas.

Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 6,3 miljonu eiro zaudējumiem.

Vēl vakar Matīss apsvēra domu "Rīgas satiksmes" vadītāja amatu atstāt, taču pēc apspriedes ar kapitāldaļu turētāju, proti, Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (S), lēmumu mainīja. "Katram cilvēkam ir kaut kādas robežas, ko viņš var un nevar izdarīt. Tādēļ ir jāvienojas. Ja ir abpusēja sapratne un atbalsts no akcionāra puses, tad var strādāt un visu risināt, ja atbalsta nav - tad tas ir pavisam cits stāsts, jo daudzas lietas "Rīgas satiksme" atrisināt nevar, un daudz kas ir runājams domes koridoros," sacīja Matīss.

Vienlaikus viņš neslēpa, ka uzņēmuma "situācija ir ļoti bēdīga". "Skatāmies kaut vai uz to, ka mums tagad ir 1/12 daļa pērnā gada budžeta. Taču ir jāmaksā rēķini un algas. Jautājums ir - ja nav budžets, kā mēs to varam darīt. Protams, visām domes struktūrām vajag naudu, taču tai pat laikā mēs nevaram izdzīvot ar to, ar ko mēs nevarējām iztikt jau pērn. 130 miljonu eiro dotācijā ir minimums, kas mums nepieciešams. Plus, klāt vēl ir nācis sadarbības līgums ar "Rīgas mikroautobusu satiksmi", kas mums nodara vēl papildu sešu miljonu zaudējumus gadā," drūmo situāciju ieskicēja uzņēmuma pagaidu vadītājs.

Matīss gan noraidīja apgalvojumu, ka varētu būt gaidāms sabiedriskā transporta biļešu cenu kāpums. Vienlaikus viņš atzina, ka primārais iemesls grūtībām ir tas, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma aprēķinātā brauciena pašizmaksa nesedz reālās izmaksas.

Arī Ušakovs uzsvēra, ka nav nekādas nepieciešamības runāt par biļešu cenu paaugstinājumu, jo pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki pēc iespējas vairāk izmantotu sabiedrisko transportu, kā arī, lai pilsētas budžets tiktu izveidots tā, ka tiek nodrošinātas visas līdzšinējās atlaides.

Kā ziņots, Matīss par "Rīgas satiksmes" pagaidu vadītāju tika iecelts pērn 13.decembrī, ieņemot no amata atstādinātā bijušā vadītāja Leona Bemhena vietu, kuram ir piemērots aizdomās turētā statuss Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietvedībā esošajā kriminālprocesā par "Rīgas satiksmes" iepirkumiem.

Pēc amata pienākumu pildīšanas sākšanas, Matīss ierosināja veikt "Rīgas satiksmes" auditu.

Auditā atklājies, ka, piemēram, seši miljoni eiro pārmaksāti degvielas iepirkumā ar firmu, kuras īpašnieki noslēpti ārzonās, tramvaju iegādei piešķirtais kredīts iztērēts algām, bet dārgās e-talonu sistēmas uzturēšanai iztērēti 40% no biļetēs iekasētās naudas, vēstīja žurnāls "Ir".

Auditori arī atklājuši, ka daļa no 50 miljonu eiro lielā kredīta, ko "SEB banka" piešķīra 20 zemās grīdas tramvaju iepirkumam, iztērēta algām, jo uzņēmumam vienkārši nebija naudas. Šo iztrūkumu pagaidu valde segusi ar pērn gada beigās Rīgas domei jau izprasīto papildu dotāciju 17 miljonu eiro apmērā. Nauda atlikta atpakaļ bankas kontā, un nevienam vairs neesot ļauts tai skarties klāt, žurnālam skaidrojis Matīss.

Savukārt aptuveni trīs miljoni eiro gan 2016., gan 2017.gadā pārmaksāti neizdevīgā degvielas iepirkumā. 2015.gada novembrī "Rīgas satiksme" par degvielas piegādi uz pieciem gadiem vienojās ar "RDZ Energy", kuras īpašnieki noslēpti Maltā un tālāk Britu Virdžīnu salās, vēstīja "Ir". Aptuveni pusi šīs kompānijas apgrozījuma veido ieņēmumi no "Rīgas satiksmes", bet tās patiesie labuma guvēji nav zināmi.