Risinājumu "čekas maisu" publiskošanai bez maksas palīdzējis izveidot kāds labdaris
Risinājumu bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu jeb tā dēvēto "čekas maisu" publiskošanai bez maksas palīdzējis izveidot kāds labdaris, izriet no Latvijas Nacionālā arhīva direktores Māras Sprūdžas teiktā intervijā LNT raidījumā "900 sekundes".
Vaicāta, kā izdevies nodrošināt konkrētās interneta vietnes darbību bez problēmām, Sprūdža uzsvēra, ka šī vietne ir ļoti maza un nav sarežģīta, ja to salīdzina ar citām datu bāzēm.
Vienlaikus viņa skaidroja, ka šos failus bija paredzēts publiskot kā "pdf" dokumentus Nacionālā arhīva tīmekļa vietnē. "Bijām ar to samierinājušies un sākuši darbu šajā virzienā, bet atnāca viens cilvēks un pateica [..], ja liksiet "pdf", tad sistēma "nokārsies" pirmajās desmit sekundēs, bet sabiedrība būs ārkārtīgi nejauka," klāstīja Spūdža.
Šis cilvēks piedāvājis izveidot patlaban pieejamo risinājumu, turklāt to izdarījis bez maksas, teica Arhīva direktore.
Intervijā Spūdža arī norādīja uz arhīva ēku slikto stāvokli, uzsverot, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurā pēdējo 30 gadu laikā nav uzcelta neviena ēka arhīva vajadzībām.
No 22 esošajām arhīva ēkām tikai daļa ir celtas tā vajadzībām, bet pārējās esot steigā pielāgotas 90.gados, turklāt darbi neesot veikti īpaši kvalitatīvi un jau varot just tā sekas. Pēc viņas teiktā ir saņemti arī brīdinājumi no Būvniecības valsts kontroles biroja.
Kopā ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem" ir sākts darbs pie koncepcijas arhīva infrastruktūras attīstībai. Vienlaikus tiek cerēts uz politisko atbalstu vismaz divu jaunu ēku izbūvei. Esot aprēķināts, ka esošo ēku savešana kārtībā izmaksātu dārkāk nekā jaunu uzbūvēšana.
Kritiskākais stāvoklis ir Vidzemē, teica Sprūdža. "Alūksnē šogad mēs dokumentus vairs nepieņemsim, jo mums fiziski nav kur tos izvietot. Otrs, protams, ir Rīga," viņa uzsvēra, piebilstot, ka ne velti tika prasīti finanšu līdzekļi, lai izveidotu vietu, kur glabāt "čekas maisus".
Patlaban arhīvā glabājas 121 kilometrs dokumentu, bet katru gadu klāt nāk 200 000 līdz 300 000, atzīmēja Sprūdža.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka decembrī interneta vietnē "kgb.arhivi.lv" publiskota daļa no VDK dokumentiem.
No publiskotajām kartītēm secināms, ka VDK interešu lokā bijis ļoti plašs personu loks - kartītes par VDK aģenta statusu tā dēvētajos "čekas maisos" atrodamas gan par garīdzniekiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem, gan par bārmeņiem, šoferiem, metinātājiem, jūrniekiem un citiem. Tāpat tajos atrodami atsevišķu politiķu vārdi, kuri līdz šim nebija publiski izskanējuši, lai arī likums prasa šādas ziņas publiskot.
Paredzēts, ka no 2019.gada 1.maija publiski būs pieejami arī citi VDK dokumenti. Publicēšana notiks pēc to digitalizēšanas. Šī datubāze jau tiek solīta ar uzlabojumiem datu apstrādes un meklēšanas iespējās.
