Latvijas mazākās valsts iestādes direktore Rozenberga atstās amatu
Nesagaidot iecerēto Latvijas Institūta (LI) reorganizāciju, tā direktore Aiva Rozenberga līdz ar nākamā gada sākumu atstās amatu, aģentūrai LETA pastāstīja Rozenberga.
Skaidrojot šī lēmuma iemeslus, viņa minēja, ka valsts mazo iestāžu reorganizācijas kontekstā pēc vairāk nekā divu gadu dažādu attīstības variantu cilāšanas par LI, ir jāpieņem lēmums.
"Ar jauno 2019.gadu esmu nolēmusi sākt jaunas gaitas ar pārliecību, ka labas pārmaiņas ir iespējamas Latvijas institūta funkciju nākotnei, skatot to gan Latvijas, gan visas Eiropas nākotnes kontekstā," uzsvēra LI direktore.
Rozenberga sacīja, ka, turpinot tālāko ceļu kā Latvijas un Eiropas eksperte stratēģiskas domāšanas, kultūras un komunikācijas laukā, viņa "ar vislielāko degsmi turpinās stāstīt Latvijas stāstu", kā arī enerģiski atbalstīs savās aktivitātēs jauno redzējumu nākamajiem Latvijas 100 gadiem - par zaļu un inovatīvu valsti.
"Ikvienas demokrātiskas valsts tēls ir visas nācijas koprades darba rezultāts. Latvijas tēls pieder Latvijas tautai - tāda ir mana visdziļākā pārliecība. Visi kopā kā vienota kopiena, kurā nenodalām, kurš kurā iestādē vai organizācijā strādā un kurā vietā uz pasaules šobrīd dzīvo, mēs varam iemiesot redzējumu valsts nākamajiem 100, un es tam ticu no visas sirds," norādīja LI direktore.
Viņa izteica pateicību visiem Latvijas cilvēkiem pasaulē, kas ar degsmi ir atsaukušies dažādām LI iniciatīvām un ir vislieliskākie Latvijas vēstneši pasaulē. "Vēlos no sirds pateikt paldies arī visiem nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valsts ekspertiem, un visiem Latvijas diplomātiem, kas nav bijuši vienaldzīgi un vēlas svaigas idejas iedzīvināt. Mēs noteikti satiksimies atkal no jauna darbos pie pozitīvām pārmaiņām," paziņojumā pauda Rozenberga.
Šobrīd LI ir mazākā valsts iestāde, kurā ir četras pastāvīgās štata vietas.
Kā ziņots, LI ir paredzēts reorganizēt. Ārlietu ministrija (ĀM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā kā labāko variantu ieteikusi LI pārveidot par publisku nodibinājumu, tādējādi nostiprinot tā autonomiju un paverot lielākas iespējas finansējuma piesaitē no privātajiem avotiem.
Tomēr ministrijām radušās domstarpības par LI institucionālā statusa maiņu.
Informatīvais ziņojums bez iebildumiem saskaņots vienīgi ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. ĀM norādījusi, ka tika saņemti iebildumi no Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas par to, ka šis nav informatīvais ziņojums, bet gan konceptuālais ziņojums.
Valsts kanceleja arī uzskata, ka institucionālā statusa maiņa neatrisinās iestādes darba efektivitāti un, iespējams, būs nepieciešami papildu finanšu resursi. Tāpat Valsts kancelejas ieskatā ar institucionālā statusa maiņu netiek risināti ne efektivitātes, ne ekonomijas jautājumi.
Tikmēr Ekonomikas ministrija uzsvērusi, ka LI pamatfunkcija dublē vienu no LIAA pamatfunkcijām, tāpēc tā aicina Institūtu pievienot LIAA, tādējādi samazinot izmaksas un efektīvi izmantojot pieejamos finanšu resursus.
Tieslietu ministrija savukārt lūgusi analizēt, vai LI pārveidošana par nodibinājumu (fondu), nemainot finansēšanas modeli no valsts budžeta, un tūlītēji, dibinot fondu, neparedzot līdzekļus fonda kapitālam, būtu tiesiska. Ministrija skaidroja, ka līdz šim LI bijusi tiešās pārvaldes iestāde, tāpēc piemērota tradicionālā kārtība, kādā valsts uztur tiešās pārvaldes iestādi, taču, dibinot fondu, būtu jāorientējas uz fondam raksturīgu līdzekļu pārvaldes modeli. "Ziņojumā tiek plānots piesaistīt privātos līdzekļus, taču, vai tas būs pietiekami, lai saturiski sauktos par fondu," savā atzinumā vaicā Tieslietu ministrija.
Arī Finanšu ministrija lūdz skaidrot, vai plānotais privāto un starptautisko grantu finansējuma apmērs atrisinās ar nepietiekamo finansējumu saistītas problēmas un LI varēs pilnvērtīgi nodrošināt savu darbību.
