Politologs: Jauno politiķu "mācību laikam" jāpieliek punkts un beidzot jāizveido pastāvīga valdība
foto: Zilgma Kukle/LETA
Politologs Jānis Ikstens.
Viedokļi

Politologs: Jauno politiķu "mācību laikam" jāpieliek punkts un beidzot jāizveido pastāvīga valdība

Jauns.lv / LETA

Līdzšinējais valdības veidošanas process varētu būt norakstāms uz jauno politiķu "mācīšanās laiku", taču tagad tam jāpieliek punkts un beidzot ir jāizveido pastāvīga valdība, sacīja politologs Jānis Ikstens.

Politologs: Jauno politiķu "mācību laikam" jāpieli...

Viņš norādīja, ka patlaban esot grūti prognozēt, kāds varētu būt prezidenta un partiju sarunu iznākums, jo gan vienai, gan otrai pusei esot nepieciešams "ievilkt elpu" un saprast, kas četru nedēļu laikā noticis.

Tāpat viņš norādīja, ka automātiski nominēt Arti Pabriku ("Attīstībai/Par") būtu bijis bezjēdzīgi, jo partiju vidū ir sakrājies daudz "rūgtuma." ""KPV LV" ir teikuši, ka Pabrika valdībā neies, Jaunā konservatīvā partija pateikusi, ka nestrādās ar Zaļo un zemnieku savienību, tādēļ skaidra risinājuma šobrīd vispār nav. Gan partijām, gan prezidentam jāsaprot, ko viņi mēneša laikā ir iemācījušies un kā rīkoties tālāk. Viņiem ir jāpasaka, kā īsti izpaužas atbildība pret valsti un vēlētājiem, jo ir viegli muldēt, ka viņi ciena demokrātiju, taču beidzot kaut kas ir arī jādara," sacīja politologs.

Viņš norādīja, ka līdzšinējo valdības veidošanas procesu varētu norakstīt uz jauno politiķu mācīšanās laiku, taču "tagad tam ir jāpieliek punkts", lai varētu izveidot pastāvīgu valdību, kas ir spējīga pieņemt vismaz valsts budžetu.

Komentējot to, vai nākamais premjera amata kandidāts tomēr varētu būt Pabriks, Ikstens pauda, ka diez ko reāla kandidatūra tā neesot - kaut vai tās retorikas dēļ, kas bijusi partiju starpā.

Arī tas, vai varam sagaidīt ārkārtas vēlēšanas, Ikstena ieskatā būšot atkarīgs no mācībām, ko partijas guvušas līdzšinējā valdības veidošanas laikā. "Abām jaunajām, lielākajām partijām bija dota iespēja izveidot valdību un viņas to salaida dēlī. Tagad ir jautājums, kā viņi domā iziet no šīs situācijas, cienot arī demokrātiskās vērtības," pauda eksperts.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis atsauks politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam. Tāpat viņš apņēmies sākt konsultācijas ar partijām.

Prezidents Gobzemu premjera amatam nominēja 26.novembrī. Vējonis Gobzemam deva divas nedēļas laika, lai viņa veidotā valdība varētu iegūt vairākuma atbalstu, būtu zināmi ministri un jaunās valdības paveicamie galvenie darbi. Gobzemam izveidot valdību nav izdevies.

Gobzems bija otrais nominētais premjera amata kandidāts, kurš mēģināja izveidot valdību. Iepriekš prezidents bija uzticējis valdības veidošanu Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderim Jānim Bordānam. Taču pēc nedēļu ilgiem JKP centieniem vienoties par iespējamo Bordāna valdību un tās darbiem vairākas partijas nolēma izstāties no šīm sarunām. Ņemot to vērā, prezidents Bordāna nomināciju atsauca.