Ķuzis paziņo, ka šogad policijā uzsākti 11 kriminālprocesi par uzturlīdzekļu nemaksāšanu

Visos šajos procesos patlaban norisinās pirmstiesas izmeklēšana.

Viņš norādīja, ka katrs uzturlīdzekļu nemaksātāja gadījums ir jāvērtē individuāli "nevar visiem nemaksātājiem uz muguras likt 170.pantu." Ķuzis skaidroja, ka katrā gadījumā jāvērtē nemaksātāju subjektīvā puse, piemēram, vai nemaksātājs uzturlīdzekļus nemaksā ļaunprātīgi, vai nē. Šī iemesla dēļ katrā lietā ir jāveic padziļināta pārbaude un nevar lietas vērtēt pēc analoģijas ar citām.

Komentējot šodien panākto starpresoru vienošanos, Ķuzis norādīja, ka, redzot ciparus, ko budžets izmaksā uzturlīdzekļos, ir svarīgi saprast regresa kārtībā atgūto līdzekļu apjomu. Viņš piebilda, ka gadījumos, kad līdzekļu atgūšana neveicās, ir nepieciešams kāds instruments, kas varētu šo līdzekļu atgūšanas procesu atvieglot un paātrināt. VP priekšnieks akcentēja 2017.gadā izmainīto Krimināllikuma 170.pantu, kurā juridiski precizēta uzturlīdzekļu nemaksāšana un par to draudošās sankcijas.

Ķuzis arī sacīja, ka ir nepieciešama vienota metodika pēc kādas šīs lietas tiek izmeklēts, minot piemēru, ka Madonā un Kuldīgā varētu būt dažādas prizmas caur kurām uzturlīdzekļu nemaksātāju lietas varētu tikt izmeklētas.

Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža medijiem norādīja, ka pēdējos gados paveikts būtisks darbs, lai motivētu parādniekus strādāt ar Uzturlīdzekļu garantijas fondu (UGFA), piemēram, paredzēts liegums izmantot transporta līdzekļa apliecības. Viņa piebilda, ka kopš aizlieguma ieviešanas par 30% palielinājies atgūto līdzekļu apjoms.

Ilgaža arī skaidroja, ka uzturlīdzekļu parādnieku lietās bieži vien vispiemērotākais risinājums ir mediācija, jo daudzos gadījumos strīds nav tik ļoti finansiāls, bet gan principiāls.

Viņa uzsvēra, ka kriminālatbildībai ir jābūt kā galīgajam risinājumam, taču piekrita tam, ka pašreizējai praksei ir nepieciešami uzlabojumi. Ilgaža sacīja, ka šodienas vienošanās paredz, ka likumā tiks nostiprinātas apstākļu kopums, kas prezumē izvairīšanos no uzturlīdzekļu nemaksāšanas. Piemēram, situācija, kad parādniekam nav ne mantas, ne līdzekļu, bet parādnieks nemeklē darbu. Ilgaža norādīja, ka arī šādai prezumpcijai būtu izņēmumi, piemēram pirmās un otrās grupas invalīdi.

Tāpat Ilgaža izcēla to, ka jebkura persona, kas atbalsta uzturlīdzekļu nemaksāšanu, piemēram, darba devējs, kas pēc darbinieka lūguma izmaksā algu aploksnē, vai tuvinieks, uz kura vārda tiek pārrakstīts parādnieka īpašums, arī ir pārkāpis likumu.

Savukārt UGFA direktors Edgars Līcītis ieskicēja, ka vidējais parādnieks ir jauns vīrietis līdz 45 gadu vecumam un viņa parāds ir līdz 5000 eiro. Tāpat Līcitis pauda pateicību tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK), pēc kura iniciatīvas tika uzsāktas starpresoru diskusijas par šo jautājumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurore Dace Kunce norādīja, ka uzturlīdzekļu nemaksāšanas lietu izmeklēšana ir salīdzinoši vienkārši pierādāma, taču norādīja, ka tiesā šādas lietas nonāk reti, jo VP reti saņem iesniegumus par tām. Viņa minēja, ka šogad Latvijas tiesās skatīta tikai viena uzturlīdzekļu nemaksāšanas krimināllieta, bet oktobrī ir paredzēta vēl viena.

Anonimizēto tiesas spriedumu datubāzē pieejamā informācija liecina, ka kopš 2017.gada stājušies spēkā trīs tiesas spriedumi par uzturlīdzekļu nemaksāšanu un visos gadījumos nemaksātajiem arī piemērots piespiedu darbs.

Jau vēstīts, ka UGFA 2017.gadā saņēma 11 134 iesniedzēju uzturlīdzekļu izmaksas iesniegumus, kas par vairāk nekā divām reizēm pārsniedza iesniegumu skaitu 2016.gadā.

Gada griezumā pērn UGFA uzturlīdzekļos izmaksāja 41 213 047 eiro, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2016.gadu, kad tika izmaksāti 36 412 238 eiro.