Reizniece-Ozola atzīst zaudējumu: "Esošajai valdībai vajadzēja aktīvāk stāstīt par paveikto"
Esošajai valdībai vajadzēja aktīvāk stāstīt par paveikto, tā līdzšinējās koalīcijas partiju sniegumu 13.Saeimas vēlēšanās aģentūrai LETA vērtēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Viņa atzina, ka 13.Saeimas vēlēšanās koalīcijas partijas - Zaļo un zemnieku savienība, "Vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - ir uzskatāmas par zaudētājām, tomēr kopumā, vērtējot vēlēšanu rezultātus, neviena partija nav atzīstama par uzvarētāju.
"Lietojot sporta terminoloģiju, ir neizšķirts, kas nozīmē smagas valdības veidošanas sarunas," piebilda ministre.
Tāpat Reizniece-Ozola norādīja, ka līdzšinējā valdība zina, cik grūti ir virzīt reformas, cik daudz valsts var atļauties tērēt utt., tāpēc arī uzmanīgi jāattiecas pret pirmsvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem par algu un pensiju paaugstināšanu.
"Tā valdība, kas strādā un neguļ, veic labu darbu. Piemēram, šī valdība tieslietu jomas sakārošanā paveica daudz vairāk nekā iepriekšējās. Tomēr ir arī jārēķinās ar padarītā darba kritiku. Iespējams, vajadzēja vairāk komunicēt ar sabiedrību, lai tā novērtētu valdības paveikto," pauda Reizniece-Ozola.
Pēc politiķes teiktā, nākamajam finanšu ministram būs jānodrošina sabalansēts budžets, jāturpina cīņa ar ēnu ekonomiku, kā arī tuvāko gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests jāpadara par modernāko iestādi Baltijas valstīs.
Tāpat nākamajam finanšu ministram būs aktīvi jāiesaistās diskusijās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2020.gada, kā arī atbildīgi jāīsteno fiskālā politika. "Patlaban starptautiskās kredītreitingu aģentūras sniedz pozitīvu Latvijas vērtējumu, jo tās redz, ka spējam veikt reformas, saglabājot stabilu fiskālo politiku," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Nākamajai valdībai būs arī jālemj par 2019.gada budžetu, kura pieņemšanu var aizkavēt valdības veidošanas sarunas. "Nākamā gada budžetu Saeimā iesniegs jaunais Ministru kabinets, kurā tiks atspoguļotas nākamās valdības prioritātes," piebilda finanšu ministre.
Saeimā iekļuvušo partiju rezultātu sagaidīšanas ballītes
13. Saeimā iekļuvušo partiju rezultātu sagaidīšanas ballītes.
Tāpat Reizniece-Ozola uzskata, ka ir pāragri spriest, kura - aizejošā vai jaunā - valdība iecels nākamo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju.
Pirmdien Valsts kanceleja informēja, ka VID vadītāja amata konkursa otrajā kārtā cīnīsies seši pretendenti. Vēl atlikusi konkursa trešā kārta, kuras laikā izkristalizēsies konkursa uzvarētājs, kurš tiks ieteiks finanšu ministram, lai tas pretendentu virzītu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Pirms 13.Saeimas vēlēšanām Reizniece-Ozola pauda pārliecību, ka lēmums par nākamo VID vadītāju jāpieņem pēc Saeimas vēlēšanām, lai samazinātu spriedzi, ko rada priekšvēlēšanu periods. Tomēr nedaudz vēlāk ministre pieļāva, ka jauno VID vadītāju varētu iecelt esošā valdība.
Tagad Reizniece-Ozola atzina, ka nākamā VID vadītāja iecelšana būs atkarīga no tā, cik ātri strādās amata konkursa komisija un cik ilgi noritēs sarunas par nākamā Ministru kabineta izveidi. "Patlaban ir grūti pateikt, kura valdība lems par jaunā VID vadītāja iecelšanu," piebilda ministre.
Jau ziņots, ka kopumā Valsts kancelejā tika iesniegti 24 pretendentu pieteikumi atklātam konkursam uz VID ģenerāldirektora amatu.
VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 10. martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016. gada novembra.
Šogad 13. martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.
Vēlāk uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".
Kā ziņots, parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz "Saskaņas" - "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt "Saskaņu" iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.
Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, "Saskaņa" nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, "KPV LV" un JKP - pa 16, "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet "Jaunā Vienotība" - astoņas deputātu vietas. Gan "KPV LV", gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu.
